| |
[18. Jan 2026|22:08] |
Reizēm es saskaros ar uzskatu, ka atteikšanās no bērniem ir morāla pozīcija - biežāk gan no cilvēkiem, kam ir knapi 30: pasaule iet bojā, tāpēc, radot bērnus, mēs viņus nolemjam ellei. Vai tu gribi ellei nolemt bērnus? Ja tev ir bērni vai tu plāno bērnus - tu viņus vēlies nolemt ellei un tāpēc neesi labs cilvēks. Savukārt es, cilvēks bez bērniem, domāju par mūsu visu kopēju labumu - un, jo īpaši par bērniem. Es staigāju augsti paceltu galvu, kamēr tu vāķī nāvei nolemtos.
Bet, ok, man tā līdz šim šķita kā knapi 30 sasniegušo left wing pozīcija, bet nesen uzznāju, ka nē, to izmanto arī vīrietis, kurš ir vecāks un vienk nevēlas bērnus - viņam jau ir no iepr. laulības. Varētu tā arī godīgi pateikt: man jau pietiek. Bet nē, vajag uzvērpt šo stāstu: Pasaule iet bojā, tāpēc bērnus radīt ir amorāli. Bet vienkārši deklarēt šo pozīciju arī ir riskanti, jo tad sieviete var aiziet prom pie kāda, kurš vēlas bērnus, tāpēc vajag nākt klajā ar šādu, apgreidoto versiju: es nevēlos bērnus, jo nevēlos nolemt viņus ciešanām, jo es neesmu briesmonis, BET - varbūt..varbūt..nekad neko nevar zināt, nekas nav akmenī kalts, varbūt kādu dienu, ja tu būsi pietiekami laba... Un tad sieviete atjēdzās pēc 15 gadiem, ka nav bijusi pietiekami laba. [šī otrā rindkopa ir tikai par vienu konkrētu piemēru no dzīves, bet gan jau ne viņš vienīgais ir izgudrojis tik ģeniālu shēmu]
P.S. Te nevar ignorēt faktu, ka sieviete bija ļoti lētticīga, reizēm mums var mest virsū kā šķēpus sarkanos karogus vienu pēc otra, bet mēs tos neitralizēsim ar savu aklās sirds maģiju. |
|
|
| Comments: |
jā, kaut kā vēl neaiziet, neskatoties uz to, ka prognozes, ka iet bojā vienmēr turpinās nonstop | |