| |
[28. Jul 2025|22:03] |
|
Apm 5 minūšu gājienā no manas dzīvesvietas ir liels, pusmežonīgs parks, kurā ir daži plaši klajumi ar nopļautu zāli, bet pārsvarā taku takas starp pļavām, kurās pa zāles stiebriem vijas tīteņi, nezāļainos krūmos plaukst kādas piecas dažādas violetu puķu sugas un vējā viļņojas smilgu lauki. Kā arī tur ir saauguši pinkaini durstīgi kazeņu briksnāji, kas patlaban ir pilni ar gatavām ogām. Tie ir saauguši mežonīgi un aizņem lielāko daļu teritorijas. Tur blakus ir līcis, kurā bēguma laikā paveras lieli lauki ar dubļainu zemi, kas guļ zem neskaitāmām pluskainām jūraszālēm dažādās krāsu gammās (sākot ar zaļu un beidzot ar ogļu melnu) un gar malu tam visam aug smiltsērkšķu rinda. Savukārt otrā pusē koku un krūmāju ielenkumā ir dīķis, turpat arī aug plūmes un aličas, kuras tagad ir pašā pilnbriedā un rotā kokus kā krāsainas pogas. Mēs šodien tur gājām ar bērnu pabarot dīķa ūdensputnus ar auzām. Pie dīķa var pieiet no kādām 3 atsevišķām takām, katra no tām ir diezgan zināma un kārtīgi iestaigāta. Uz mūsu iecienīto vietu aiziet nesanāca, jo, dodoties tuvāk pamanīju, ka pašā takas galā, tieši tur, kur tā pieiet pie ūdens un paveras skata vieta, kāda sieviete tobrīd ir nolēmusi kārtot savas dabiskās vajadzības. Ne nost no takas, ne arī kādā citā no neskaitāmi daudzajām nomaļajām vietām, kas ir šajā apkaimē, kuras nav skatu vietas, bet ir anonīmi aizauguši nostūri, kur nolīst, nē, tieši tur, lai paveras skaists skats uz dīķi. Vai nu viņa bija ļoti pārliecināta estēte vai arī mazliet neapdomīga. |
|
|
| Comments: |
Petarde derētu, bet no otras puses tas atkal baida/ streso putnus | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}