Vēl viena ārkārtīgi svarīga ziņa.

Es nesen pabeidzu Attack on Titan un tas ir monumentālākais stāsts, ko man jebkad nācies vērot ekrānā. Kad sastopies ar kaut ko patiesi nepatīkamu, tas visu pārējo paceļ mazliet augstāk, bet šajā gadījumā - pārējiem stāstiem tas liek izskatīties sekli, plakani un viendimensionāli. (Labi, ne pilnīgi visiem, Children of Time man joprojām šķiet izcils) Bet..nu, jā. Man gribētos par to uzrakstīt kaut ko izvērstu un saprātīgu, bet tas laikam nav manos spēkos. Es tik daudz nobesīju līdzcilvēkus (īpaši vienu) ar titāniem, ka man uzdāvināja jaku ar viņu survey corps emblēmu, kuru es nekad* vairs nevilkšu nost.

*tikko novilku