gender blender eastender
Amatieriski patulkoju Džeinu Džonsu



Dzimtes jēdziens patiesi ir otrā viļņa feminisma sakne. Šis jēdziens apzīmē sabiedrības mehānismus caur kuriem cilvēki tiek socializēti attiecīgajās dzimumlomās, šo dzimumlomu hierarhisku izvērtējumu, sieviešu vērtības mazināšanu, kā arī visu sabiedrisko vērtību hierarhisko komplektu, ieskaitot pretošanos tam, kas šo sistēmu uztur.

Šis jēdziens neapzīmē cilvēku iekšējo vai iedzimto identitāti. Un tas nekādā veidā nemazina vai neatceļ dzimuma nozīmi. Dzimte otrā viļņa feminismā operē kā nošķīrums starp dzimti un dzimumu ar to saprotot, ka dzimtes socializācijas lomas tiek piemērotas noteiktiem cilvēkiem, balstoties uz viņu dzimumu, lai turpinātu un pavairotu konkrēta dzimuma apspiešanu.

Tas nav tas pats jēdziens, kas tiek lietots trešā viļņa baltleriskajā feminismā vai dzimtes studiju paradigmā, kas tika radīts trešā viļņa akadēmiskajam feminismam saplūstot ar transideoloģiju.

Iemesls kāpēc mēs esam tagad šajā strīdā, ko sauc par ‘dzimtes kariem’ ir tāds, ka mums fundamentāli nesakrīt domas par to, kas ir dzimte. Mēs esam aizvadījuši aptuveni pēdējos desmit gadus, mēģinot iegūt saskaņotu definīciju tam kā dzimtes studiju paradigmā tiek domāts par to, kas ir dzimte un necik neesam kļuvuši gudrāki.

Viena no problēmām ir sekojoša - feminisms piesavinājās dzimtes jēdzienu no seksoloģijas, lai ar to raksturotu jēdzienu/domas, kas ir bijušas feminismā jau kopš Volstonkraftas laikiem. Proti, ka mūsu sabiedrībā ir hierarhiska dzimumlomu sistēma un, ka sieviešu ‘pakļautība’, ‘mazvērtība’ ir sociāli radīta.

Šī jēdziena aizgūšana no seksoloģijas izrādījās neveiksmīga, jo caur seksoloģiju tam līdzi nāca individualizēšana, psiholoģizēšana etc. Un tieši šī dzimtes nozīme vēlāk uznira virspusē kā ‘dzimtes identitāte’. Te ir jāuzsver – tā neradās no feminisma. Šis jēdziens nāk no seksoloģijas un caur to tiek pārņemts transideoloģijā, kur tālāk tiek absorbēts trešā viļņa feminisma un transideoloģijas radītajā dzimtes studiju paradigmā.

*

Iemesls tam kāpēc dzimtes studiju paradigma nav spējīga iedot neko pat attāli līdzvērtīgu saskaņotai dzimtes definīcijai ir tāds, ka tajā tiek sapludinātas trīs dažādas dzimtes jēdziena izcelsmes:

- jebkas, kas trešā viļņa akadēmiskajā feminismā palika pāri no oriģinālā otrā viļņa jēdziena. Nekā daudz tur pāri nepalika, tikai miglainas norādes uz sabiedrības normām un stereotipiem bez jebkādas sapratnes par dzimti kā mehānismu caur kuru tiek apspiests konkrēts dzimums.

- Batleres dzimtes performativitātes jēdziens kā indivīda identitātes veidošanās process.

- transideoloģijas esenciālistiskais jēdziens, kurā dzimte ir esamības kodols, kura to vai tu esi vīrietis vai sieviete nosaka vairāk nekā tavs dzimums. Šī jēdziena viens no sākotnējiem formulējumiem, piemēram, Martine Rothblatt skaidrojumā tika traktēts kā ‘dvēseles dzimums’, kas ir anti-feministisks nonsenss.

Tādēļ arī tiek nesakarīgi runāts par esamības kodolu, kurš ir arī sociālās normas un stereotipi - bez spējas izskaidrot, kas ir šis esamības kodols attiecībā pret sociālajām normām. Notiek izlikšanās, ka tiek lietots kāds neskaidrs feministu radīts sociāli konstruēto un apsiedošo dzimtes lomu jēdziens, taču šī paradigma ir pilnībā sapludināta ar essencializāciju, kas te ir ienākusi caur transideoloģiju. Tādēdāji Batlere, šķietamā dzimtes performativitātes teorētiķe tagad runā par ‘vēsturikso realitāti’ un to, cik ļoti centrāla cilvēka esamības kodolam ir dzimtes atzīšana.

Dzimtes studiju paradigmu progresīvi pārņēma anti-feministiska dzimtes izpratne. Tādēļ pēdējā desmitgadē ir nesaskaņas ar sievietēm, kuras joprojām lieto šī jēdziena otrā viļņa izpratni. Un dažas no viņām tiešām zina par ko viņas, sasodīts, runā.