būtu stilīgi, ja sabiedrībā pastāvētu viens no šiem diviem attieksmes veidiem:
a) pubertātes bloķēšana cilvēkiem, par kuriem ir skaidrs, ka kaut kādā veidā izpaudīsies vēlme eksistēt pretējā dzimuma formātā, ir OK un vajadzīgi
b) cilvēkiem, kuri pieaugušā vecumā prezentējas pretējā dzimumā, ir pilnīgi OK un normāli neizskatīties pēc pretējā dzimuma pārstāvja, un ir sociāli pilnīgi pieņemami dzīvot kā sievietei, arī ja fiziski izskaties pēc vīrieša
jo abi varianti vienlaikus acīredzami noved pie skumjām/izmisuma/trauksmes (turklāt visā populācijā, arī tajos, kurus tas skar netieši) (piemēram, pieņemot, ka Tev nav personiskas vēlmes tranzicionēt vai nepieciešamība dīlot ar tranzīcijas sekām)