Izlasīju rakstu par notikumu Prāgā un man tas jau kādu laiku neliek mieru. https://www.independent.co.uk/news/world/europe/medics-abortion-mistake-czech-republic-b2521912.html

Viena sieviete devās veikt abortu, bet otra uz pārbaudi. Sievietes tika sajauktas un pārpratuma dēļ - jo viena no viņām neprata vietējo valodu - aborts tika veikts nepareizajai sievietei.

Tā, protams, ir trağēdija. Tagad iedomāsimies, ka aborts tiek veikts pareizajai sievietei - nav trağēdija, ja sievietes nebūtu sajauktas, neviens par to nerakstītu. Tātad: ja abos gadījumos tiek mākslīgi pārtraukta grūtniecība, tad vienā gadījumā tā ir trağēdija, bet otrā nav. Man kaut kas šajā vienādojumā nešķiet pareizi, jo no tā izriet, ka bērnam nav vērtības pašam par sevi, bet to pilnībā nosaka māte. Tevi grib - tev ir vērtība un tevis zaudēšana ir trağēdija. Tevi negrib - tu neesi vērtība un tā nav trağēdija. Un no šī var mēğināt atkāpties sakot, ka tas jau nav cilvēks, kas top iznīcināts, bet kas tad tas ir, tā taču nav kāda cita suga? Mēs visi tur esam bijuši savā agrīnajā attīstības posmā, tas ir tāds pats cilvēks kā ikviens no mums.

N.B. Šis nav par to, ka tagad jāaizliedz visi aborti, bet gan manas pārdomas par abortu loğiku saistībā ar rakstu.