Es neņemos daudz par to spriest, tikai es zinu vismaz 3 sievietes, kas man ir stāstījušas par to, kā ir ar to abortu izlemšanu un veikšanu, un tas nekad nav bijis tā: - o, negribu bērnu, davai ka taisīšu abortu.

Vienmēr ir bijušas šīs eksistenciālās skumjas un bažas, bailes; un cilvēki vēl ilgi par to domā, domā par potenciālo bērnu, un kāds tas varētu būt bijis.

Līdz ar to arī tas, ka abortu veic, nenozīmē, ka potenciālajam bērnam nav vērtības kā tādas.

Bet tas, ka tiek vērtēts dažādi, arī galīgi nav nekas jauns. Mums ir pavisam citādāka attieksme arī pret cilvēku miršanu dažādos apstākļos un dažādu iemeslu dēļ.