Viena no feminisma izcilajām idejām ir "Jā" modelis. Tajā tiek aicināts saņemt piekrišanu pirms katras jaunas darbības veikšanas. Tas ir labs padoms un es ieteiktu visiem to izmantot. Tas notiek apmēram tā: Jūs dodieties ar sievieti pastaigā un vēlaties ar roku apskaut viņas vidukli. Jūsu pirmais instinkts varbūt, vadoties no situācijas atmosfēras, ir to vienkārši darīt, pieņemot, ka sieviete ir operēt spējīgs aģents un, ja viņai nepatiks, viņa jūsu roku noņems vai pateiks, ka viņa to nevēlas. Nē, tā vietā jums jāpieņem, ka sievietei notiekti ir kāda trauma, kas viņai liktu klusēt, pat ja viņai tas riebtos, kā arī jums jāpieņem, ka jūs, visticamāk, esat nejūtīgs, psihopātisks un apsēsts krīps un jums nav nekādu izjūtu, respektīvi - pieņemiet visu to sliktāko, ko vien var padomāt par sevi un viņu. Vienkāršības labad: pieņemiet, ka jūs esat divi absolūti truliķi, kuri nav spējīgi normāli operēt, ja vien tas nav pirms tam precīzi kristālskaidri verbalizēts jautājumā. Tātad: pirms lieciet sievietei roku ap vidukli, pajautājiet viņai, vai drīkst. Ja viņa saka: jā, ok, tad dariet to. Taču tagad, lai būtu attiecību simetrija, nevis asimetrija, sievietei vajadzētu pajautāt vīrietim: vai tas, ka es joprojām atļauju tev turēt roku ap manu vidukli, ir ok? Un tad jūs attiecīgi atbildiet. Un tā vakars var veiksmīgi turpināties, ja vien jūs - un arī viņa, neatlaidīgi turpināsiet jautāt, jo nav lielākas atbrīvojošākas un simetriskākas romantikas, kā prasīt jautājumu pirms katra glāsta un pirms katra skūpsta.