Ņemšu vērā kādā citā cibā lasītu ieteikumu un (varbūt tikai) šoreiz darīšu šādi:



Samērā nesen bija lasāms aicinājums tiem, kuri alkst padziļināti izprast feminismu, noklausīties interviju ar Kukaini. Noklausījos. Turpat arī bija norādes uz viņas rakstiem, kurus es arī palasīju. Cik var noprast, Kukaine ir feminisma eksperte. Par viņas rakstu 'pret dzimti' man būtu daudz kas sakāms, tomēr minēšu tikai vienu lietu: tajā bija uzskaitītas grupas, kuras ir 'pret dzimti' - reliģiozie, konservatīvie, antivakseri, eiroskeptiķi etc. Tomēr vienu ļoti svarīgu grupu, kura ir ļoti strādājusi pie dzimtes kritikas, pat skaļāko un konsekventāko grupu - feministes, Kukaine nav minējusi. Raksts ir 5 gadus vecs, taču šis feminisma atzars ir daudz vecāks par pieciem gadiem un man ir grūti noticēt, ka cilvēks, kurš ir feminisma eksperts, par to neko nezināja. Kāpēc viņas nav pieminētas? Varbūt tāpēc, ka neatbilst naratīvam, jo tas droši vien nav patīkami, ka tik liela pretestība nāk no pašu kreiso vidus. Varbūt šī grupa nav pieminēta tāpēc, jo nepārstāv īsto feminismu, jo īstais ir tas, kuru pārstāv Kukaine un Satori. Turpinot par īsto feminismu, satori arī dara zināmu, ka sieviete ir sajūta un tiek dots konkrēts sajūtu uzskaitījums. Nav tā, ka man uzskaitīto sajūtu nav bijis vispār - ir, esmu kādreiz jutusies vainīga un pazemota, bet tās mani ir piemeklējušas, pieļauju, ne vairāk kā tās var piemeklēt ikvienu cilvēcisku būtni. Tās pavisam noteitki nav bijušas manas dzīves virzītājspēks vai galvenā identitātes daļa, atliek vien izdarīt attiecīgus secinājumus.

Pilnībā identificēt visu sievietes eksistenci ar upura lomu ir laikam vilinoši un tāpēc arī populāri, bieži sastopos ar šādu apgalvojumu:



Neiedziļināšos tajā, cik greizs ir šāds skatījums, kas visu redz apspiesto un apspiedēju kategorijās (visi vīrieši apspiedēji? kā ar tiem, kas rūpējās par sievietēm un bērniem, viņus ir aizstāvējuši un par viņiem atdevuši savu dzīvību), tikai pajautāšu, ja 'būt apspiestai' ir galvenais veids kā identificēt sievieti, kas notiek tad, kad viņa pārstāj būt apspiesta, vai viņa izgaist? Vai viņa vairs nav sieviete, bet ir kaut kas cits? Kā vīrieši zina, ko tieši apspiest, min uz labu laimi?


(Priekšplānā: neīstā feministe, kura acīmredzami pilnīgi neko nesaprot no feminisma. Fonā: Viedu cilvēku pūlis, kuru sejās lasāma padziļināta interese par feminismu)