Diezgan kaitinoši, bet tomēr noskatījos līdz galam - Par metodisko materiālu skolām


Kaitinoši, jo gan izglītības ministre, gan "papardes zieda" valdes priekšsēdētāja nenogurušas cīnās ar salmu vīriem, proti, ka Latvijā 30 gadus nevarot runāt par seksu, ka Latvijas tumsonīgie un kompleksainie vecāki nevēlas, lai viņu bērni kaut ko zinātu par seksu utt. Uzbrukums no vecāku puses bija tieši materiāla ideoloģiskajai sadaļai. Es sāku iet skolā jau brīvā Latvijā un tolaik 7. klasē tika stāstīts par reproduktīvo veselību, izsargāšanos, STS etc. Ja tagad kāds iebilst tieši pret šo informāciju un uzskata, ka tas ir jāņem laukā no skolas programmas - tas nav labi, bet neviena iebilduma tieši šajā sakarā nemanīju, iebildumu gūzma nāca no citas puses.

Izglītības ministre sašutusi saka, ka Latvijā ir augsts pusaudžu grūtniecību un transmisīvo slimību skaits un tāpēc par šīm lietām ir jāinformē - pilnībā piekrītu. Jautājums ir: kāds plūstošajām dzimtēm ir sakars ar grūtniecību un transmisīvajām slimībām?

Ķelle saka: "Redziet, kas vēl ir.. tā jau arī tāda mūsdienu laika iezīme, mēs nemākam lasīt, jo skaidri un gaiši ir minēts, ka šis ir metodiskais materiāls sko-lo-tā-jiem." Ministre tam piekrīt.

Materiāla ievadā divās vietās rakstīts, ka tas domāts skolotājam vai skolēnam, lai strādātu kopā vai patstāvīgi. Vai nu viņas nezina, kas rakstīts materiālā vai arī zina un mānās - vai arī, kā minēja Ķelle, "nemākam lasīt".



Lai attaisnotu metodiskā līdzekļa nepieciešamību Ķelle arī min, ka skolās bērni jautājot par disforiju - ok, bet konkrētajā izglītības materiālā tāds termins vispār neparādās.

Ja žurnāliste būtu labi iepazinusies ar materiālu, tad varbūt būtu spējusi abas šīs personas atbilstoši konfrontēt, bet nekas tamlīdzīgs nenotika.