"I wanted to have these paintings around because I’ve been obsessed with totalitarianism and the human capacity for atrocity.. Living with them serves as a constant reminder of the subjugation of art to ideology and the horrors of the USSR."

Viņš labi demonstrē atšķirību starp akadēmisku, intelektuālu interesi par šo režīmu un īstu šī režīma piedzīvošanu. Nevaru iedomāties, ka mani vecvecāki (un latvieši vispār vai jebkura cita tauta, kurai nācies būt pakļautībā) jebkad vēlētos savā mājvietā turēt diktatoru attēlus. Ar to varbūt arī skaidrojama viņa nostāja, ka nevajag aiztikt lāci, par lāča vērtībām un sašutums, ka Ukraina turpina karot un ka Rietumi ir vainīgi pie konflikta eskalācijas etc.