 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
fuck you,
fuck me,
fuck everything i see.
Vīrieši ir cūkas,
sievietes - prostitūtas,
visa dzīves jēga -
piestumt rijamlūkas.
Un man gribējās teikt -
"Tu esi skaista!",
pateicu -
"Vai, kā vējelis šodien slaistās."
"FSK Daugava", kas pagājušajā sezonā izcīnija tiesības spēlēt "LMT Virslīgā" mājas spēles aizvadīs Salaspili !!! Tik tuvu augstākās raudzes [bez ironijas, jo Latvijā tā ir augstākā raudze]futbols man nav bijis. Beidzot beidzas mana bezjēdzīgā braukāšana uz Skonto stadionu un savas mīļākās komandas meklēšana, kura ievilkusies nu jau 5 gadu garumā. Beidzot man ir sava mīļākā futbola komanda !
Bērziņš nav mīlējis. Bērziņš ir labs. Bērziņš visiem vēl laimi. Pie velna Birch'u, piekāst Berjozu, toties Bērziņš mūžam dzīvs.
Rakstu tāpat vien,
nemaz jēgu nemeklējiet,
jēgu meklē citā dienā,
tad, kad ieskriešu es sienā.
Tagad kamēr priecīgs prāts,
jūs man neko neprasiet,
jo kā parsasti es māts,
prātam saku - sajaucies.
Apjucis un nobrucis,
tomēr priecīgs es,
taču patiess es tagad neesmu,
tāpat, kā Tavas vēstules.
Un debesīs mūs ierakstīs,
pēc gadiem diviem trīs,
tad, kad nekas nebūs padarīts.
Bet cerība vēl trīc !
Taču varbūt, es kļūdos
un varbūt pat pēc gadiem simts,
nemiers manī samitīs,
un būs man solis rimts.
A jēga te tiešām nav domāta, vienkārši tāpat. Laimīgs.
Ja kādam ir kāds paziņa starp tiem, kas nosaka laikapstākļus [pieļauju, ka tajā padomē varētu būtu diezgan daudz būtņu] tad lūdzu aizlieciet, kādu vārdu par to, lai šī mēneša laikā vismaz vēl vienreiz uzsalst tā, lai es varu paslidot. Paldies jau iepriekš ;)
Kādu laiku neesmu ierakstījis neko prātīgu. Ne te, ne tur, nekur. Būtu tā kā pēdējais laiks, jo prātīgas domas man tomēr šad tad rodas.
Kā piemēram par to, ka Latvijā [varbūt tā ir visur, bet par visurieni man informācijas nav] ir izteikti īsa atmiņa.
Piemēram - Arnolds Babris 27. Februārī bija viens no "Atklātā Latvijas Uzņēmēju Foruma" vadītājiem, taču daudzi ir aizmirsuši, ka pāris gadus atpakaļ noticis šāds fakts - “[..] Konservatīvās partijas izdevums - Konservatīvais 2004. gada jūnija 3. numurs. Bijušais drošībnieks Arnolds Babris pieteikts kā “Latvijas Putins” ar piebildi: “No Latvijas specdienestiem nākušais Arnolds Babris karo ar korumpētiem oligarhiem, atjauno ražošanu un aicina uz stabilitāti.” Vienkārši un gaumīgi — tik ļoti, ka Konservatīvā partija vēlēšanās, protams, caurkrīt ar lielu blīkšķi. ” Tas nav precīzs Lato Lapsas raksta http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/artic
Tad vēl cilvēki ir aizmirsuši, ka daudzu zākatais Aigars Kalvītis dažus gadus atpakaļ tika uzskatīts par TP tēva - Andra Šķēles vislielāko un spēcīgāko opozicionāru. Ka TP iekšienē un vispār viņš tika saistīts ar cerībām, ka beidzot TP varētu atkartīties no sava tēva ietekmes. Un viņš tāds patiešām bija. Taču, kāpēc viss tā mainījās ? Vai tiešām reti kurš ir spējīgs izturēt pārbaudi ar varu un naudu ?
Tāpat diezgan daudz pozitīvas atsauksmes esmu lasījis par tādu personu, kā Normunds Grostiņš, tagad - "Rīcības Partijas" galvenais, vēl nesen - Eiroskeptiķu priekšinieks. Tad, kad bija populāri būt par Eiroskeptiķi, Normunds Grostiņš bija eiroskeptiķis, tagad tauta prasa rīcību - voulā - uzrodas "Rīcības Partija". Būs populāri būt par dzīvnieku aizstāvi, būs mums jauna partija ar nosaukumu - "Mēs mīlam dzīvniekus", ļauju minēt, kas varētu būt potenciālās partijas priekšsēdis. :) Turklāt interesants ir fakts, ka būdams eiroskeptiķis, Normunds Grostiņš, loģiski protestēja pret iestāju ES, taču kopš mēs esam iestājušies, aktīvi protestē pret Lisabonas līgumu, tomēr viens no argumentiem kāpēc nevajadzētu iestāties ES bija tas, ka nebūs nekādu iespēju izstāties no tās. Savukārt Lisabonas līgumā beidzot ir iekļauta iespēja izstāties. Kāpēc tādas pretrunas ?
Atceros tad, kad nāca Repše ar savu JL tad daudzi cerēja uz labākiem laikiem. Labāki laiki varbūt kaut kur pienāca, taču zinu, ka daudzās nozarēs Repšes valdība izvēlējās nevis izvērtēt - ko atstāt, ko mainīt, bet gan vienkārši nomainīt visu un visur un pēc tam skatīties, kas no tā sanāks. Sportā nesanāca, medicīnā nesanāca utt. Kur sanāca ? Nekur. Tiesa viņiem bija labi mērķi, taču ko tas dod, ja labajiem mērķiem apakšā nav segums, jebšu - zinātība [know-how]? Un to es saku tādā kontekstā, ka pašlaik atkal laika jau JL nāks pie varas, kas liek cerēt, ka šoreiz viņiem izdosies ?
Pavisam nesens atmiņas zudums ir arī Latvijas medijiem. Ivars Godmanis pēdējos mēnešos ir daudz zākāts un to ir darījuši visi mediji kuriem nav slinkums kaut ko uzskribelēt par šo tēmu. Godmanis tāds un šitāds, taču tagad, kad Godmanis vairs nav pie varas mediji pēkšņi apmetuši kažokus uz otru pusi un saka, cik slikti, ka vairs nav Godmaņa. Es saprotu, ka mediji par visām varītēm cenšas izpatikt sabiedrībai, taču varbūt vajadzētu piebremzēt šajā sakarā ?
Tiklīdz notiek kaut kas jaunsm Latvijas sabiedrība un mediji to pieņem nelabrāt - vienmēr ir diezgan liela kliegšana. Beigās pat, ja apkliegtais ir izrādījies pozitīvs medijos neatradīsiet ne vārda par to, ka viņi ir kļūdījušies, bet gan uzreiz to apdziedās tik pozitīvi it kā vispār nekad neviens nebūtu to jauno apšaubījis. Un konkrētāk - Valdis Zatlers. Tagad pēkšņi viņš esot visas latvju tautas cerība, pag - kā tur bija - korumpēts ārsts par prezidentu ? Aploksne, aploksne ?
Par politiķiem, kuri ir pie varas speciāli neko nerakstīju. Neredzu jēgu rakstīt par to pašu, par ko raksta citi, pat, ja tas ir visauktuālāk.
Ja izlasīji - paldies un jauku dienu.
Avotiņš plūst un mainās,
mainās pat dzīve,
kāpēc visu atceries ainām,
bet neatceries patieso brīvi ?
Vai tad tas, ka mēs esam mainīgi,
nenozīmē - patiesi brīvi ?
Un tomēr tiesās mani izsauc,
tiesās mani notiesā,
vai gan govi, tad, kad izslauc,
arī tiesā ?
Un, kā ar vēju,
pats nepastāvīgākais nelietis !
Un tomēr viņu netiesā,
tikai mani tiesāt piestāv.
Es sevi cenzēju, bet zinu - esmu slikts cenzors.
A zin kā ? Es esmu saslimis ar grafomāniju, gribas rakstīt tikai rakstīšanas pēc un neko negribas pateikt, vien sirds tur kaut kur krūtīs pukst un rūc par to, kas sakrājies. Iztukšītis, dzeja = šmeja, lūk tā. Un vispār tagad gribu kaut ko nezin ko, ja būtu sieviete, varētu domāt, ka esmu stāvoklī :D
Salasījos visādas citu sāpītes un, lai arī nesaprotu par ko tiek runāts, man ir žēl. Un vispār es nemaz neesmu labs draugs. Kad es pēdējo reizi esmu kādam uzzvanījis un pajautājis - kā Tev iet? Kādi divi gadi būs. Kad es esmu kādam pazvanījis un paprasījis - nāksi ārā ? Kāds gads būs. Un tagad lielām acīm bieži brīnos nu nahren viņi pie manis velkas tad, kad es to negribu? Varbūt tāpēc, ka tad, kad Tu gribi, tad neviens to neuzzin ?? ... un vispār arī, kā cilvēks es nemaz neesmu tik labs. Un vispār nekad neesmu bijis labs, tas tikai vienu laiku daudzi nez kāpēc iedomājās, ka es esmu baigi labais. īstenībā savu iekšējo problēmu nomocīts cilvēks, kurš prata uzklausīt tikai tāpēc, ka pašam, vai nu nebija ko teikt, vai arī negribējās neko teikt. Tā bija vieglāk man, tāpēc arī uzklausīju un ne jau kaut kāds - vai cik man Tevis žēl, es zinu, kā Tu jūties -, bet gan - es negribu Tev atklāties tāpēc paklusēšu, runā tu. Protams, ne vienmēr, bet tomēr - bieži. Citreiz liekas, ka es jūku prātā. Es izveidoju kaut ko skaistu, vai arī kaut kas skaists varētu izveidoties un tad ar kaut kādu sviestu to visu sačakarēju. Postītājs.
Par pozitīvo runājot - es vairs nekad nedzeršu. Dzeršana priekš manis ir bīstama, bezfilma ko piedzīvoju nesen varēja beigties bēdīgi, ja es būtu viens. Paldies Začam, ka es nebiju viens. Protams, nedzeršu nenozīmē, ka nedzeršu vispār, bet viens, vai divi ali varētu būt tā robeža ko es tuvākajā laikā nepārkāpšu. Jo, ja es tonakt būtu bijis viens, tad pašlaik mēs[nu, jūs drīzāk] par mani runātu pagātnes formā. Lūk, tā. Lai arī es savu dzīvi esmu jājis visos iespējamos veidos, tomēr nez kāpēc man ir sajūta, ka kaut kur augšā, vai kaut kur neredzamā plāksnē, mani ļoti kāds mīl. Laba sajūta. Tikai laikam jābeidz izaicināt liktenis.