 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
.
http://esports.lv/forums/basketbols/090
Beidzot apstrādāju visas anketas. Tik grūti darīt darbu, par kuru jau samaksāts. Bet tomēr es to izdarīju :) Tagad jāķeras klāt nākamajam darbam, kurš ir nedaudz apnicīgs, tomēr pietiekoši labi apmaksāts un aizraujošs, nē, ne aizraujošs, bet domātlīdzinākas darbs. Un vēl viens jē - līdz ceļojumam tikai 9 dienas!!!
Piesaucāt, nelieši :@ "Visu nākamo nedēļu līs un ducinās pērkons." Latvijā laikapstākļi par aukstiem, tagad, kad beidzot ir normāli silts visapkārt čīkst, ka ir liels karstuma vilnis un vajag vēsumu.
Kaut kas bija prātā par to, kas ir mīlestība, bet to es nerakstīšu. Neesmu pārliecināts, ka drīkstu runāt par to ko nepazīstu. Tiesa, man šis vārds tāpat nekad tā īsti nav paticis [paldies cilvēkiem manā galvā]...
Pie loga klauvē patiesība,
pie loga klauvē brīvība,
es tās abas aiztrencu prom.
Pie loga klauvē patiesība
un brīvība no brīvības,
es tās abas aiztrencu prom.
Tās atkal nāca roku rokā,
aizvien šķīstākas un labākas,
tomēr tās bija velta mokas -
man patiesības un brīvības nav.
Jo, kas gan ir brīvība,
kas gan ir patiesība,
ja katru dienu mirst no aizmirstības ?
Man pie mājas pēdējo 6 dienu laikā nomiruši divi putni. Apglabāju ar cieņu, abiem noliku pa nezālei.
Es svārstos, regulāri. Ja nu, kāds ievēroja, tad jaunais mans cibas izskats ir tikai pierādījums tam. No kaitinoši priecīgā un spīdīgā uz nomācoši melno. Tāds es esmu, lai gan vairāk priecīgs. Es spēju priecāties par tādām lietām par kurām, iespējams, citi nespēj. Kā arī skumstu, iespējams, par tādām lietām par kurām citi neskumst. Un vispār - es jau nu noteikti esmu savādāks nekā citi. Tad ienāk prātā doma, bet tā jau domā visi! Bet tad atkal es šo domu pārmācu ar domu, ka es jau nu tiešām esmu savādāks, atrodu arī pierādījumus un tad atkal prātā ienāk doma prātā, ka tā domā visi :D Tāds riņķa dancis, kuru, iespējams izdzīvo daudz cilvēki savā dzīvē.
Ko es vēlos no dzīves ? Neko, tad jau viņai būtu man jāsniedz viss, ne ? Žēl, ka tas nestrādā tik veiksmīgi, kā tam vajdzētu strādāt.
Lielbritānijā katru gadu no gripas iet bojā 12 000 cilvēku, bet visā pasaulē - 250 000 - 500 000 cilvēku katru gadu, ES valstīs katru gadu no pasīvās smēķēšanas mirst 79 000, katru gadu Latvijā no Aids mirst 12 - 13 cilvēki, ASV no plaušu karsoņa katru gadu mirst 40 000 cilvēki. Un tā varētu turpināt un turpināt, bet no AH1N1 [idiotu saukta par cūku gripu] miruši 140 cilvēki visā pasaulē un saslimuši 5710 cilvēki. Tad, kādā rakā katru dienu visos masu medijos tiek pieminēta šī infekcija ? Es saprotu, ka viņa progresē un tā, bet kāpēc katru dienu neziņo par Gripu, Aids, Plaušu Karsoni. Tā ir konkrētākā panikas celšana, grrr, attopieties cilvēki.
Un daudzi neejot mežā, jo mežā redz ir ērces. Es atvainojos, mīlīši, bet ērces dzīvo arī zālē un vēl vairāk nekā mežā. Ja šāds cilvēks ieraudzītu kaut ko līdzīgu ērču GPS kartei viņš vispār vairs neizietu ārā nekad. Tas, taču ir slimi. Tāpat, kā slimi ir aiziet uz mežu, uzvilkt baltas drēbes un, kā pierādījumu ērču eksistences daudzumam parādīt, ka redz viņam cik daudz ērces salekušas uz baltajām drēbēm virsū, jo ērces tieši vislabprātāk lec uz spilgtām, gaišām drēbēm kuras ir vieglāk pamanīt, viņas nesaož un nesadzird cilvēku, viņas viņu ierauga.
Kad dzīve trauc no kalna lejup,
tā vien liekas - atpakaļ jau nenonākt,
bet, jūtu es teju, teju -
Gaiziņā sāk tā augšup kāpt.
Pa solim vienam,
uz augšu, uz saulaino tāli,
tikai paši jau mēs sevi sienam,
un kļūstam ļoti bāli.
Lai gan ko bālēt,
ja reiz dzīves ritums tāds ?
Dzīve mūs turpinās sist un vālēt,
bet Tava izvēle, vai būsi stāds.
Jo lietus jau uzlīs,
tā noteikti kādreiz būs,
ka Tu salīsi,
un salies arī citus jūs.
Jauki - trešdien uz Madonu, ceturtdien Rīga / Jūrmala, piektdien - Madona, sestdien ceru vēlreiz doties uz Rīgu, šoreiz jau konkrētāk - uz Mežciemu / Mežaparku :)) Svētdien - jāsāk post māja. Jāsāk gatavoties Jāņiem. Jāņiem Jāņu tiesu, Jāņos. Vispār dīvaini - vakar domāju, ka atkal visi plāni pajukuši, ka viss atkal sāk slīdēt uz leju. Šodien ? Esmu laimīgs. Papildus laime, ka ieskaitīja godīgi nopelnīto naudu un arī tas, ka vēl nedaudz naudiņa ir sagaidāma. Ja ies uz priekšu tā, kā esmu plānojis [beidzot!], tad turpmāk mana dzīve dosies tikai kalnā augšup un lejup vairs neslīdēs, vismaz uz kādu laiku :)
Vai, kāds pirms brīža būtu bļāvis,
vairs nekad es neļaušos,
ko tagad, kad es ļāvis ?
Jāsaka - vairs nebļaušos ?
Bet, lai jau labāk pārmet man,
ka, es redz neturot vārdu,
nekā skumji zvani skan,
pirms apbedīt kādu.
Lai jau mani viņi nolād,
redz, es esot melis tāds,
laime tagad izbrīnā bolās -
tikko nīcis, bet nu jau stāds!
Cilvēki grozāmi,
pat negrozītie,
nelauzītie,
lai gan tos pat varbūt grūtāk grozīt.
Pa Tv sludina, sludināja muļķības,
notic un pakar visus pārējos,
pakar latvietību,
piesit krustā mūs pašus,
atdzimšana nebūs.
Dubļi vien un piesmietas meitenes,
ietītas purva dūmakā,
vientuļš ceļinieks domā,
bet nezin nekā.
Apsisti, apdulluši kurmji,
izlien saulē,
apžilbzt neko neredzot,
kurlais tikmēr nevar izturēt skaņu - neko nedzirdot,
arī es gribu nedzirdēt,
nedzirdēt, nejust šo kapu.
Es vēlos jaunu 64.000 kvadrātkilometrīgu lapu,
baltu bez pierakstiem,
bez ķinķēziņiem,
dumjām izvēlēm,
sportistiem kuri 24/7,
kā garantēts sporto prasot cilvēkiem piezvanīt.
Pietiek man asiņu, asaru redzēt,
kā gan var paeelpot ?
Bezgaisa telpa,
uz kakla dedzina manas esības nolemtā elpa.