Svārstību kontūrs

izdzīvot šo nedēļu, izdzīvot, izdzīvot, izdzīvot.... gaidu 7. septembra vakaru,
vai vēl labāk - 1. decembri.

Es nevaru pastrādāt, man ir atkal sajaukta galva.
Un ir arī pirmā diena pēc brīvdienām.
Bet galvas jaukums tomēr galvenais vainīgais. Būs grūta vasaras otrā puse.

neraksturīgi man - pirms došanās ceļojumā man nav:
sakrāmēta soma jau tagad, vakarā;
iztīrīts fotoaparāts, lai būtu, kur jaunas bildes krāmēt iekšā;

raksturīgi man -
es esmu tā, kas gandrīz visu ir rezervējusi visai kompānijai,
man ir kartes - salu un cietzemes, vecas, bet ir,
man ir saraksts, sastādīts pirms pāris nedēļām ar to, kas rīt (acīmredzot no rīta) jāsamet somās;
man ir PLĀNS, kā tam visam būs būt!

vislieliskākās jāņunaktis ir ne jau tajās naktīs, kad būtu bijis jābūt nomodā, bet gan tad, kad nomods gluži vienkārši ir līdz tik lieliskam gaišumam kā šobrīd.
khehmm, Mr. Obvious is present. obviously.

ļauju sev visam riebties. riebjas arī, besī, krīt uz nerviem, neeeeeez cik sen pēdējoreiz izjutu kaifu no šitāda noskaņojuma. nožēlojami, ka mazliet jau nākas sabremzēties, jo velnišķīgais apzinīgums ir kaut kas grūti nokratāms. nākamā stadija varētu būt, ka es notinos - viss - čušs, telefons izlādējas, manis nekur nav. bet šitā jau es gan neizdarīšu.
tāpēc es besos un ļauju sev to darīt pat skaļi.
vēl es ceru, ka sabojāsies laiks, lai ir tie arktiskie vēji, es tos pat gaidu, tad man būs vēl viens iemesls besīties. jājājā. bet varbūt arī vairāk ziemeļu gaisa un miera. mierīga riebuma, mhm.
visi šitie kultūrgada pienākumi/pasākumi, velns viņus.
atskaites.
profesionālā bedre atkal pēc kaut kā liela, tā ir vien-mēr. rudenī gan bija drusku labāk, ai, nu es gan arī brēcu gar Daugavu vazādamās, bet tas tā skaisti-sentimentāli-melanholiski bija, un lapas bira, vaidieniņ cik skaisti.
tagad daba, piemēram, tik uzņem apgriezienus uz vasaru, bet man gribas sviest visu pa gaisu. tas jau ir rezultējies sadauzītā datora stūrī pēc somas lidināšanas pa gaisu ar piezemēšanos uz asfalta.
vai kāds grāmatvedis negrib vēl kaut ko man pajautāt? ptu, ptu, ptu un pret koku. visas šādas iedomas un grāmatvežus.

tā es ļauju sev burkšķēt un besīties. kaut ko vēl ļoti gribas aizlidināt. aizmest, atstāt.
es negribu saņemties, es vienkārši negribu. ne šobrīd, nē.

mana grandiozā kolēģe šodien ir mani smagi nobesījusi ar savu apātisko izturēšanos.
kamēr es skrienu 5x šurpu turpu, atbildot uz durvju zvaniem, mūsu asistentei skaidrojot kopīgo tabulu, viņa sēž. stulbi sēž. vai var stulbi sēdēt? jā. man reiz bija vēl viena kolēģe, kas varēja stulbi sēdēt un gaidīt, kamēr lejuplādēsies kāds liels fails. un tikmēr nedarīt NEKO, stulbi blenzt un nebūt nekas.

it kā komandējums - bet viegls. te jau zale zaļa (!) un atraitnītes dobēs sastādītas, pa lidostas autobusa logu novērots, ka privātmājā tante dobē rušinājās. ir februāris! būs vel labāk!
viesnīca - Zagrebas Konventa sēta, ārā +11, nupat noskaidrojās un spīd saule, logs pusvirus, dzirdu elegantas restorāncienīgas mūzikas un sarunas. pirmdiena. bet nemaz ne fui-grūtdiena, patikas pilna ar zilām debesīm un ziediem dažos kokos.
te ir prieks. un baltsarkanie kvadrātu salikumi it visur!

pavasaris būs! saule to apsola jau tagad!

ir tikai janvāra vidus, bet jau esmu iedzīvojusies divos komandējumos. abi būs paveikti līdz februāra beigām. ak, es - klejotāja!

un pat īsti nav vērts tērēt vārdus, cik ļoti "The Great Gatsby" ir vāja filma. gaidīju nākamo labo DiKaprio iznācienu, bet čušs vien bija.
pfutu. vīliens varbūt mazliet tik mazāks kā ar Vinsletu filmā "Contagion" (tik samurgots scenārijs un Vinsletai tur vispār tā nekāda loma nebija, kaut kas galīgi neizstrādāts).

tomēr nav jau viss tik krimināli - vakar beidzot bija dāņu filma, kas neizbesīja - After the Wedding (2006) "Efter brylluppet". Trešā filma ar Mads Mikkelsen, un man jau viņš tīri labi patīk. Filma A Royal Affair (2012) "En kongelig affære" bija pirmā, ko skatījos, no, no, tur viņš nekam nederēja.

pē. es. ja vēl nebija noprotams, DiKaprio un Vinsleta ir mani Holivudas mīļākie aktieri. akdievs. akdievs! labi, khehmm. man arī saslēdzās šis apgalvojums. bet tā nu tas ir. to tik drusku pašķaidīt varu ar Skārletu Johansoni, kas man arī ļoti patīk.

filma The Hunt ir laba, nostrādāta, bet. tiešām pirmās pasaules problēmas un ārprātīgās ziemeļvalstis ir kaut kas tracinošs.
pirmās pasaules problēmas šajā filma esencējas vienkārši tūkstošmiljardastoņsimtdeviņdesmitmiljonīgā pieņēmumā, kā children don't lie, savukārt ziemeļvalstu un skandināvu filmām es piesienos īpaši, jo pēc aziātu uzšķērdējfilmām, es nākamas rindoju zviedru filmas un citas no reģiona, jo ļoti labi, ka esmu aizmirsusi vienas nosaukumu, kas mani traumē jau 10 gadus (kaut kāds skanens jau bija), bet tur allaž ir cietsirdības vissmagākajās formās (bērni u.tml.). atļaušos izklausīties kā mana māsa, bet - tas viņiem no pārāk labas dzīves, vai.

nav nekāds dižais atklājums, ka ir cilvēki, kuriem nemitīgi vajag apliecināt savu esamību. nemitīga tarkšķēšana, rotēšana, lietu pārkārtošana (tas viss vienlaicīgi!), kad tādu tipāžu ieraugi sēdam, tas jau šķiet pretdabiski.
un ir mazāk enerģiski, bet arī - viņi nevar klusu un mierā nosēdēt, vismaz lēni bumsīs ar kāju pret zemi, krekšķināsies, šņaukāsies, knosīsies, čaukstinās pusstundu vienas bulciņas iepakojumu, bet nesēdēs rāmi.
un man krīt uz nerviem, protams, abi tie.

Viss, es savu laiku un emocijas vairs negribu šķiest.
Ja filma man šķiet depresīva čerņa ar slimiem tēliem - metu nost.
Rezultāts: vakar 1/3 filmas Stalingard, šodien mazāk nekā 1/2 filmas Stoker.
Bet par sūdiem nav vērts - noskatieties Rush, tā gan man bija sirdij. Nekas ūber, bet cilvēcīgi, paliekoši, labi, nevis samuļļāti mēsli žurnālu estētikā vai datorspēles nozipājies režisors.
Bvē. Nav laika un vēlmes iztērēt sevi.

cik labi - brīvdienas! un - garas! nav jādīlo ar darba haosu, ko es atkal uzķēru, ieejot darba ē-pastā (sitiens pa pirkstiem!).
nē, nē, nē, dodos citās izklaidēs (miegā) un priecājos par brīv-dienām.
(hāh. arī man ir dažas apņemšanās. taču citas tikai jāturpina, tā kā - jācer, ka kopumā izdošanās līmenis nebūs zems!)

man ir grandioza kolēģe, parasti visi viņas "spriedumi" un "viedokļi" veidojas šādi:

Es (vai jebkurš no mums pārējiem darbā): "Tas ir projekta kopējais nosaukums"
Grandiozā Kolēģe: "Tas, man liekas, ir kopējais nosaukums"

Es (sašutusi): "Tā ir, ka neuzraksta skaidri, sākas visādas interpretācijas"
GK: "Jā, nevar uzreiz pateikt skaidri"

un tas vēl nav viss, notiek dažāda veida rīcības imitēšana, sākot ar pusdienās ēdamo līdz.. līdz.. nu pilnīgi visam, bet nevar atcerēties, tāpēc esmu sākusi pierakstīt - kad nebesī, tad ir smieklīgi.

ejot gar upi mājās, es visu ko izdomāju no viena gala uz otru, no vienas puses un no otras, visu ko atceros un sapņoju, sapņoju, sapņoju...
un tad es esmu mājās, kur turpinu strādāt otrajā maiņā. (bet aiz sienas ir upe!)

kārtējo reizi uzzināju par vēl dažiem ļaudīm, kas no manis baidās. pieņemsim, ka tas ir tikai respekts, vai ne. un kārtībai jābūt! lai strādā.
un kāds velns ir nolicis mani gluži vai vadītājas lomā šīs 2 nedēļas, es patiešam nezinu, laikam jau kaut kāda iedzimta raksturīpašība/īpatnība lāpīt caurumus (bez prasīšanas, piebildīsim).
bet vispār kopumā - redzēsim. kā vienmēr pēc sarunām ar E. (vienmēr! pagājušā bija pirms 5 gadiem, aizpagājušā pirms 10!) man gribas darīt kaut ko lielu, un tad šķiet, ka arī varu. ak, šie piecgades rudeņi.
lai arī man liekas, ka daudz kas manā dzīvē notiek ar milzu delay (tajā skaitā attiecībām), es esmu laimīga par to sauju cilvēku, kas man ir. tas nav maz, jo viņi ir vienkārši & izcili. otru sauju es lieku virsū, lai viņi nekādā ziņā neizšļuktu, nepazustu, neizslīdētu.

es biju vasarā! vispār vasarojos jau otro dienu (pēc kārtas), šodien izlīdu pa tiltapakšām līdz Zaķusalas otrai pusei, priecājos, pētu citus vasarotājus (neiztrūkstošos elementus, kas sauļojas pie Daugavas) un plānoju tālākus siestas izbraukumus citudien līdz un pa Lucavsalu. un vēl un vēl!
o, kā pārcelšanās tikai 5 min tālāk paver jaunus apvāršņus. tā nu tas ir. salasīju pienenes, tās nu daiļo manas darba dienas otro cēlienu

Pārpilnas brīvdienas ir par maz brīvu brīžu sev pašai tajās. Pārplānotas - tā, ka visur būts, satikts, redzēts, bet arī tā, ka nakts uz pirmdienu ir nogurusi.
Sēdies, nepareizi.

šodien gar acīm nozibsnīja pavasaris. bet ziema ir tikai pusē