Svārstību kontūrs -

nav nekāds dižais atklājums, ka ir cilvēki, kuriem nemitīgi vajag apliecināt savu esamību. nemitīga tarkšķēšana, rotēšana, lietu pārkārtošana (tas viss vienlaicīgi!), kad tādu tipāžu ieraugi sēdam, tas jau šķiet pretdabiski.
un ir mazāk enerģiski, bet arī - viņi nevar klusu un mierā nosēdēt, vismaz lēni bumsīs ar kāju pret zemi, krekšķināsies, šņaukāsies, knosīsies, čaukstinās pusstundu vienas bulciņas iepakojumu, bet nesēdēs rāmi.
un man krīt uz nerviem, protams, abi tie.