Svārstību kontūrs

1. janvāris bija izlaidīgs un brīvdienīgs - kā jau tas piedien - ar mūžveco un pārbaudīto variantu - filmas un plusā vēl nedaudz iepriekšējā vakarā labi nobēdzināta šāmpanieša
2. janvāris bija garš, straujš un darbīgs, kravājot mantas jaunajā darba birojā un beržot pusotrsimtgadīgas sijas
3. janvāris ir drausmīgs "visapkārt vieni vienīgi idioti un neizdarīgi muļķi" un "iešu tūlīt kādu piekaut" diena, aizmigu jau gandrīz pirms pusstundas, saņēmos un saposos miegam, bet tik un tā tagad iešu gulēt.

šitā uzskaitījuma sakarā atceros, ka mammai ir viena ezotēriski virzīta draudzeņveidīgā būtne, kura šādi virzīta bija jau tad (90. vidū), kad vēl tas nebija tik smagi un plaši skāris tik lielu daudzumu līdzcilvēku, lūk, un tad viņa mammai teica, ka esot jāpieraksta, kā gājis un kas noticis gada pirmajās 12 dienās, tā tad viss ar būšot attiecīgajā gada mēnesī, nē nu vai ne ko, viņa arī dāvināja kaut kādus dīvainus (gan jau labo enerģiju kvinteseču savijumu) plakātus, kur centrā kaut kādas dzeltenas liesmas, kas saplūst ar kaut ko zaļu un zilu, vienreizēji, piekritīsiet, un uz šīs pozitīvo enerģiju nots arī iešu gulēt, manī šodien vijas tikai sarkasms, cinisms un skepse, redzēs, ko aprīlis nesīs, vai ne!

pieaugušo dzīvi raksturojošs lielums - vairs (īpaši) nepārsteidz (nekādas) jaunas ziņas. es šo faktoru formulēju jau pirms kādiem 9 gadiem, bet nupat tas laikam ir manī iemiesojies. neteikšu, ka patīk.

tā negribas aut smagos zābakus un klumpačot cauri parkam uz veikalu, bet jāiet būs un tūlīt, jo kaimiņos atkal bērnam histērija, manas ausis to netur un plates meldijs nepārmāc, ak...

man nupat pēc piecpadsmit minūtēm būs bijušas 12 stundas ziemas_svētku, un esmu izturējusi puslīdz godam, maz esmu izteikusi savu aso viedokli, tiešām pat varētu teikt - mierīgi un balti. ja neskaita mašīnu, kura, protams, izdomāja atteikt savu dalību Vakara Plānā. citādi - abi Ziemassvētku vecīši un visa ierastā kņada diezgan rāma. te tagad sēžu ar trauku mašīnu fonā (neciešu nekādus liekus trokšņus) un kaķi (neciešu kaķus, tikko nezkuroreiz nočukstēju viņam kaut ko no sērijas "atkāpiessātan"). pabeigsies trauki un kaķis, iešu gulēt, bet svētki, svētki turpinās!

nosvinēšu Ziemassvētkus un uzreiz sākšu gaidīt pavasari. no visas ieelpas dziļumiem

šovakar Rīga tik smuka, tik svētkulīga, nez, varbūt tā šķiet tik tādēļ, ka esmu divas dienas istabā noklepojusies, čokurā raudamās, bet vārgusi principā jau kopš piektdienas

"..ikkatrs pats domā, mērī un sver," vai kā dziedāja Laimes Lācis, tīdamies mikrofona vadā, un tā apmēram ir, jo no sagrābstītiem filmu ieteikumiem gandrīz visas izslaucīju pa durvīm laukāāā (joprojām LL), bet pati nonācu pie divām labām: Double Indemnity (1944) un The Lives of Others (2006). ikkatrs pats...

Man tas ir jāpasaka: man tik ļoti patīk sniegs! Es noteikti garāmgājējiem šķitu dīvaina (bet varbūt arī nē, visi kaut kādi netipiski priecīgi uz ielām izskatījās), jo vienubrīd sapratu, ka vienkārši smaidu. Tas gan nebija no rīta, bet ap pusdivpadsmitiem, bet es aizbildinos, ka, tā kā joprojām nav apkures, no rītiem strādāju mājās, parasti jau strādāju arī, bet šorīt vārtījos pa gultu līdz desmitiem, nekas, nejūtu, ka kaut kas būtu nokavēts, ha. Bet vispār es gribēju, tātad, teikt, ka es nezinu, ko mani galantie vakarvakara pavadoņi piešāva manam vīnam, bet man kaut kā šodien (vismaz pagaidām) viss patīk, bet nav jau ko uztraukties, tas ir pārejoši, ha otrreiz.
Prātoju, kādi un vai ir jau slēpošanas apstākļi Biķernieku mežā.

līdz ar aukstumu un sauli prāts kļūst mierīgāks. jāiziet paelpot spirdzinošais gaiss tuvējos kvartālos

un no Ziemassvētku dekorācijām, ja tā var teikt, man vislabāk patīk tās aitas Doma laukumā - katru rītu speciāli noeju viņām garām

pilnīgi mugura iesāpējās, lasot pa vīkendu (pa vīkendu!!!!! [CENZĒTS], darīt nav ko sestdienās svētdienās, censoņi atradušies, [cenzēts]!) iekrājušos e-pastus, kur ir mistiskas prasības un atbildami jautājumi, oi, kā man šobrīd riebjas viss šitais haoss, man šķiet, nespēju pavilkt pat minimālos darbus, plusā vēl vienīgā kolēģe ar ko dalīt šo sviestu sēž mājās ar saslimušo meitu, lieliski, viss ir tik lieliski, [cenzēts], [cenzēts], [cenzēts]!!!! es jau pirms nedēļas teicu - LIECIET MAN MIERU!!!
un ir tik jauki vienai salt neapkurinātā birojā, prieks, kur tu rodies

noskaņojums ir viens - miegs. rīcības vadmotīvi - pienākums. maz iniciatīvas, intereses saplakušas, ļaujiet aizmukt (un redzēt sauli!!!). mājās iešu pa citu ceļu - vismaz kaut kas.

esmu mazdrusciņ laimīga. tieši šobrīd

smēķēšu uz balkona*, lobīšu turpat, tai/j/zemē audzētas melnraibas saulespuķu sēklas** un dzeršu Latvijā nadabūnamu garšīgu ungāru vīnu***


* vairs nesmēķēju / sen neesmu smēķējusi
** uz kuru iepakojuma (tepat nopērkamā) biju tik lasījusi kaut ko šamlīdzīgu kā Magyarország, kas man šķiet vēl jautrāk par polszczyzna - ko es, loģiski, saprotu un varu izrunāt
*** šo gan esmu kompensējusi ar izbraucienos uz Gruziju, Portugāli u.c. baudītu vietējo garšīgo vīnogu dziru

pilnīgi viss krīt uz nerviem

šī bija viena skaista vārda diena trīs dienu garumā. iepriekšējo tādu atceros no laika, kas bija 2007. vai 2008. gada rudens, precīzi vairs nezinu, tas arī bija kaut kas sirdi kustinošs. sniegu aiz loga pamatīgi kompensē ziedošie puķu podi uz palodzes un
(gan jau nedaudz vīstošās) puķes arī vāzēs visapkārt pa māju. tomēr vēl dzīvīgākam noskaņojumam iededzināju sveci. tagad gan jāpastrādā.

šausmīgi sagribējās raudāt un, taisnību sakot, drusku paraudāju arī, bet tad nositu šito vēlmi ar darba e-pastu izskatīšanu/atbildēšanu. kaut kāda pieeja.

aiz loga Daugava, bet acu priekšā Douro vēl. un pie Douro ir tikai nedaudz pāri pusnaktij

nogurums - gribas raudāt - pelēks - nogurums x 2 - bezspēks - saritināties - gulēt

vēl - piekususi strādāt - lieciet man mieru ar darba lietām - vajadzīgas brīvdienas.

un vēl - laikam pirmais vakars, kad nācu mājās pa melnu tumsu. lieki teikt, ka noskaņojumu tas neuzlaboja. atkal jāmēģina pielāgoties apgaismotām telpām un gariem vakariem.

saņēmu dienas plānus divām sapulču dienām Guimarães. ļoti patīk. pirmā diena noslēdzas ar vakariņām pl. 22.00, un otrā līdz ar to sākas pl. 14.30. iejūtīgi un vīna baudīšanai pārdomāti piemēroti.

kad man uzsvērti pasaka, ka tas un tas ir mākslinieks vai dzīvo sapņu pasaulē, es zinu vienu - 1000000% tas nozīmē, ka man būs jāstrādā tā cilvēka labā/vietā