Svārstību kontūrs

par daudz ir par daudz

esmu secinājusi:
1) no rītiem pamosties lieliski palīdz trauku mazgāšana,
2) vakaros neaizmigt / neļauties gurdumam un turpināt strādāt - mazgāties un/vai žāvēties (atkarīgs no sezonas, bet šajā pirmsapkures laikā dievinu izkarsētās drēbes, kuras atliek tikai uzlikt uz pakaramā) ieliktās veļas gaidīšana.
otro joku izmantoju tieši tagad, jo vēl daudzdaudzdaudzdaudz tekstu un darbu gaida mani.

starp citu, es stipri šaubos, vai man patīk tik daudz strādāt visu laiku, bet kampaņveidīgi - patīk, īpaši, ja redzu, ka jāatpelna neprātīgie tēriņi par pasakainu kleitu, lai atkal var prātīgi un pārdomāti nopirkt kādu kloķi vannasistabai vai bremžu disku mašīnai. par gandarījumu no paša darba - arī var mēģināt dabūt, reizi 3 gados pagaidām ir izdevies gūt prieku arī tā.

šodien nav kaut kādu mēness fāžu sadursme vai kas, tik drausmīgi viss ķeras, neiet, iet uz atpakaļ, ka nevar izturēt, varētu kādu piekaut, kaut ko izmest pa logu, izdzert visu vīnu, visu jūru un iet gulēt, es nevaru, kā man riebjas visa neizdarība, kas man šodien ir uzbrukusi no visām pusēm, visa tā nelaipnība un tizlums, stulbums, un es pat nezinu vairs kas, es knapi turos, lai neiekopētu te un vēl visur kur savu rupjo vēstuli māsai, kur es viņai šo visu pašu aprakstīju krietni krāšņāk izpušķotu, tas ir kaut kas neiedomājams, arī kā lai visu paspēj un vēl divus vecmeitu vakarus un kāzas un tas viss šomēnes jau, es nezinu.
kaimiņi šorīt skaļi strīdējās jau no septiņiem, viņiem jāšķiras, to es zinu, viņi varētu ietaupīt naudu, ja pat mēģinātu iet pie psihologa vai kāda cita kaktu gudrinieka, oi, kā man sirds pilna.

vakar bija tukši. tas ir īstais apzīmējums. un no tukšuma uzmācās vājums, tāpēc man bija balts vakars, ne nakts - ar mokām pārvarēju ceļu uz mājām gulēt. gulēju ilgi un lielu daļu tukšuma izgulēju, bet šodien to aizvieto atkal vecā labā trauksme.
ir klāt pilnīgs rudens ar melnām naktīm, pirmajām iesnām un vēlmi pēc karstas zupas svētdienā.
un es nezinu, ko es gribu, arī tas pieder pie ārpusvasaras noskaņu arsenāla.

glāze šampanieša

varētu šo skatu vai fotografēt - kreisās kājas ceļa iekšējais sāns jau vairāk nekā nedāļu zaigo dažnedažādās nokrāsās (jāmāk Pedvālē ielūzt iztrunējušā nojumes grīdā! atmiņā paliek O. Feldbergs skrienam garām ar pārlieku platu dēli un saucam: "Eju labot!").

simetrijas dēļ vakar Garciemā uzbruka lapsene, varbūt bite, bet tomēr, šķiet, lapsene, otrai kājai, visai precīzi pretējā pusē. vakar vēl tā, bet šodien sāp, pampst, sarkancietē un kvēlo. murgs.

tik vien kā dzīvokļa krāsu gamma nomierina

TIK brīnišķīgi pavadīts vakars, kas ievilkās naktī, mana viena no vismīļākajiem profesoriem vasarnīcā ar superfantastiskiem stāstiem. un bija tik kolosāli smieties, smieties par tiem, pateicoties lieliskajai stāstījuma manierei. ideāli. stāsti, odi un rozā gliemežvāku lustra terasē. pieļauju, ka piesmēju visus apkārtējos kooperatīva dārzus - jo vēlāks tika, jo tālāki dārzi. šausmīgi saulaini un iekšsilti (pietiekami, lai uzburtu pilnīgu laimību pretīgā ziemas bezsniega un tumsas dienā, kad šo pārlasīšu.)

bagātīga jo bagātīga vasaras jūlija diena, pilnīga! karstums jau pusdeviņos no rīta, mazs dežūrizgājiens pa siltumnīcu - viszinīgi pieliku roku pāris stādiem, izraujot tomātiem pazares vai palīdzot tiem turēties puslīdz taisni, tad saplūkts baziliks brokastīm, tad sēdēšana zem ceriņa mazliet ar kompi, mazliet ar brokastu maizītēm, tad vāļāšanās šupuļtīklā, tad vējš, draudīgi mākoņi, sauss riteņojiens līdz Ķīšezeram un atpakaļ un tad - bladāc, iznākot no piemājas veikalēna, gāž. ar riteni pa plīkšķiem un peļķēm līdz ceturtdaļritenim. to vajadzēja! un spēcīgi atceros pagājušās vasaras mega izlijienu arī ar riteni atpakaļceļā pār Vantinieku, un - milzīgs smaids. va-sa-ra!

un lietus un pērkons (šķiet, tālumā dzirdu) nāk kā veldze.
pabiju visur, izdarīju visu, vēl gan neesmu līdz galam mājās, bet tur es nekad neesmu, jo man ir divas un katra savā ziņā īsta.

pirmā darba diena pēc brīvdienām. nevarēju pamosties, padzēros malku jau aukstas kafijas, triecos uz darbu, kā aizriteņoju - praktiski neatceros, tik zinu, ka braucu prātīgi, pie sevis murminot, nekas jau nedeg, nekas nedeg. kā ierados darbā, tā arī visa diena pagāja vienā elpas vilcienā, apdarot visu, kas steidzams, un bija jau savi septiņi klāt. bet, jāsaka, bija interesanti. parasti jau ir. tad vēl dienas vidū palūkojos bankas kontā un pārbijos, uzmanīgi izpētīju visus darījumus un tomēr sapratu, ka visu esmu vien iztērējusi pati, nav neviens no Nigērijas kontam piekļuvis. mājās lietus dēļ nevarēju braukt ar riteni, sabēdājos. izvēlējos mazāko ļaunumu - mikriņu, kas gan vienmer tā kā smako pēc eļļas un benzīna maisījuma, bet tad var iztēloties, ka kraties pa Gruziju, piemēram. tagad mājās drusku paraudāju, drusku padusmojos, padzēros, sazvanījos ar vecākiem, nomierinājos un nu varu atkal pastrādāt - patulkot. un jā - arī brīvdienas bija ļoti labas.

Tomēr kaut kāds nebūt satelītattēls man ir pieejams: http://www.sat24.com/bc. Labi vien ir. Riteņošanas sezonā lieti noder. Kaut vēl neesmu sākusi sezonu. Šogad viss (viss - pasvītroju) ir citādāk.

in your face. precīzāk nevaru pateikt

negauši, aizslēguši manu radaru ar naudas atslēgu. manu radaru! negauši!!!

tik drausmīgi nav spēka, nu, tā, ka vispār nemaz un liekas, ka visas malas lauž. defragmentējos. vīrieši jau šitādus tekstus neraksta, nē, kur nu, viņi defragmentējas klusiņām pie sevis, bet runā par koalīciju un opozīciju. spēka nav, bet jāmēģina piedabūt sevi samurgot trešdien līdz plkst. 12:00 pēc Briseles laika nododamajam projektam promotional activities un citus European focus blāblāblā. būs jau labi, iestūķēsim logo šur un baneri ieritināsim tur. tik drusku jaudas iedodiet...

UPD hah, "bezpēks" uzrakstīju, nevis "bezSpēks", tieši tā arī ir, ka mēle neceļas un pirksti neklausa. bezpēks, ko noteiksi

ideāls septembris. IDEĀLS. nezinu, vai kādreiz tik ļoti man viņš tā paticis. tik silts. sauss. maigs pat. ideāls, vienvārdsakot.
biju nupat līdz pieturai aizstaigājusi. lapas lidinās, bet smieklīgi viegli, ar pavasara apsolījumu.

rudens šampanietis.
un tētim 77. dzimšanas diena.
i like

izrādās, es protu smalki ignorēt. ha. HA. HA

tad, kad, mazgājot traukus, saproti, ka vairāk ir tējas nekā kafijas krūžu, rudens ir klāt, jap.

look what you've done .. in the name of fun*

* var jau reizēm parunāt dziesmas vārdiem, hmh

tuvojas Datums, kad pārsvarā gribas ielīst zemē, jo uzprasās tie, bez kuriem labi var iztikt un kuriem pašiem būtu jāgaida, līdz man labpatiksies, savukārt mīļos nevaru satvert visus vienā rokā, tā nu iestājas haoss, depresīvs nemiers ar tendenci brīžiem uzliesmot histērijā. bēgt joprojām ir vienīgā izeja. ka tik varēu (atkal) nebrēkt (atkal) aizbēgusi. ar mani augustā ir (ļoti) sarežģīti.