Pavisam aizmirsu. Šogad iztiku bez gada dziesmas.

gada saulainā: cro - einmal um die welt
gada seksīgā: drake - hold on, we're going home (feat. majid jordan)
gada jutekliskā: neon indian - fallout
gada spēcīgā: porcelain raft - drifting in and out
gada vasara: françoise hardy - le temps de l'amour
gada vācijas atmiņas: der könig tanzt - der könig tanzt
gada dvēseliskā: the mary onettes - hit the waves
gada mīlestība: the troggs - with a girl like you
gada skumjas: ellie goulding - dead in the water

gada noslēgums : neon indian - heart: release

Tētis uzdāvināja jaunas, krutas austiņas aifounam. Tagad sēžu un klausos mūziku tā, it kā būtu appīpējusies.

Šis būs jau trešais pozitivuss, kuru neapmeklēšu. Tā vietā došos uz Dublinas dienvidiem, kur šogad notiks Longitude festivāls. Un forši, ka tā, jo lai gan lainaps pat priekš manis ir pārlieku hipsterīgs, tur šogad spēlēs Yeah yeah yeahs un Paul Kalkbrenner (universitātes laiku Bikini uzgavilē). Maza škrobe gan ir par to, ka neredzēšu The XX un, it īpaši, Maiklu Kivanuku: katru reizi, kad klausos viņa dziesmas, mani apskauj mazi pozitīvisma vilnīši. Bet nu jāsamierinās ar to, kas ir, un jāpārstāj barot smadzenes ar first world problems. Rīt darbs, no Amērikas atbrauks priekšnieka priekšnieka priekšnieks un tas nozīmē stingrāku dreskodu, bet kas par dreskodu, ja ārā 28 grādi,a? Es jau pusplika guļu, i to man par karstu.