gada sākums: metronomy / the look
gada labsajūta: paul simon / crazy love, vol. II
gada bērnišķīgā: grimes / oblivion
gada pavasaris: friendly fires / hurting
gada pagātne: кравц при уч. бэрамэ / близко
gada dvēseliskā: niki & the dove / tomorrow
gada dejoju-vienatnē-pie-spoguļa: twin shadow / five seconds
gada seksīgā: when saints go machine feat. coco o / hos mig igen
gada mīlestība: the neighbourhood / sweater weather
gada deju dziesma: solange / losing you
gada girl power: lucilectric / mädchen
gada kaitinošais ausu tārps: michel teló / ai se eu te pego
gada stilīgā/gada albums: miguel / kaleidoscope dream; miguel / the thrill
gada noslēgums: rihanna / diamonds

gada dziesma: george harrison / ballad of sir frankie crisp (let it roll)

Man ļoti pietrūkst tās pēdējo silto nakšu mazo koncertu sajūtas. Pēdējo reizi, šķiet, tā mani piemeklēja Washed Out koncertā, kad viņš izpildīja Belong.
Vēl arī Com Truise, taču tas man vairāk asociējas ar pirmajām siltajām vasaras dienām. Man laikam jāiet gulēt, es te kaut ko muldu par koncertu sajūtām.

Jau otrais, kuru neapmeklēšu. Tikai, atšķirībā no 2010. gada, kad kodu pirkstos un skaudīgi vēros draudziņu bildītēs, šogad to nemaz nevēlos. Un noteikti ilgi vēl nevēlēšos.