Vēl pusotra nedēļa līdz šim te ( wiiiiiiii )

Draudziņš uztaisīja nepanesamības testu un atklājās, ka viņam ir vēl sūdīgāk nekā man, tāpēc mēs šodienu atzīmējām Īrijas augstākajā pabā (t.i. atrodas visaugstāk no jūras līmeņa) ar mūsu pēdējiem neatļautajiem ēdieniem (viņam - veģetārais karijs ar pupiņām un kaut kādu krējuma mērci, kurus nedrīkst (pupiņas un krējumu); man, savukārt, cepts lasis ar mērci (arī nedrīkst), kā arī kartupeļu biezeni (tur vispār ir piens un sviests)) un gājām uzspēlēt golfu.
Golfa spēlēšana vispār bija mana pirmā reize. Iedomājieties, ir diezgan drēgns pēc-lietus laiciņš, turklāt tas ir kalnos, gaisā virmo rudens un apkārt nav neviena, un tu tik sit un sit tās bumbiņas. Es šādus mirkļus sauktu par dzīves svinēšanu (neskatoties uz to, ka man atkal ir uzpūties un sāpīgs vēders, bet tas tā).

Baby bitte mach dir niemehr Sorgen um Geld,
gib mir nur deine Hand ich kauf dir Morgen die Welt.

Egal wohin du willst wir fliegen um die Welt,
haun' sofort wieder ab, wenn es dir hier nicht gefällt.