Esmu oficiāli dabūjusi savas jūlija brīvdienas, tātad uz tēvzemīti! Es te nesen dzīvokļabiedrenei Mirjamai skaidroju, kas ir Jāņi un ko latvieši ar viņiem dara (nu, ne ar Jāņiem, kas vīrieši, protams, bet par šo tēmu arī varētu parunāt), un tā sirdī iedzēla, vot tā iedzēla! Uz mājām man sagribējās, a mēs vēl braucam caur kaut kādu tur viņējo rajonu, viss zied, smaržo, cilvēkiem bārbekjū, īri jau īsajās maiciņās. A es domāju par to, kā ar divriteni braucu pa lauku ceļu Latgalē, sejā pūš vasaras vējš, pakaļ skrien nikns krancis un kaut kāda babeņa tur uz tīruma bļauj: "Reks', Reks', a nu ka iz sātu!!!" A realitātē es eju pa cilvēku pārpildītu ielu, sejā pūš cigarešu dūmus, un kaut kāda īru tīne pilnā pālī bļauj: "Brendan, you fockn' scumbag!"

Visa šitā ienākuma nodokļa stulbība man ir galīgi nesaprotama - es kā 'Īrijas latviete' netaisos nekādu nodokļu starpību apmaksāt. Kāda velna pēc man tas būtu jādara, ja uz Latviju braucu vienīgi satikt draugus un radus, un pat ārstu apmeklēju Īrijā?! (tas, ka Īrijā ir sūdīga medicīna, ir cits stāsts)

Jā, labi, tagad pateica, ka nevajag maksāt, bet man savu sāpi bija jāizsaka. Pieņemšu rezidentūru, viņi tur visi var iet dirst tajā Finanšu Ministrijā vaikurtur.

Šodien, vairāk nekā jebkuru citu dienu, pietrūkst vasaras. Lūdzu, lūdzu atnāc labi ātri. Es gribu tavu silto vakara vēju pūšam man uz kājām un tavas zaļās lapas.