Šonakt trijos pamodos no pīkstināšanas uz mobilo. Kaut kāds nepazīstams numurs turklāt, un lai visu padarītu vēl labāku, atnāk īsziņa "Don't slEep!" (tieši tā, ar lielo E). Draugs miegaini noburkšķ, es miegaini nolamājos un guļam tālāk.
Nākamajā rītā draugs izmeta joku par bijušajiem boifrendiem, kuri man tekstina un neliek mieru. Nosmējos, taču doma palika un dīvainā kārtā nelika mieru. Atnākot uz mājām, izraku savu veco ēriksonu, kurš saglabāja visus numurus. Un tur tas bija - numurs, kuru no blekberija izdzēsu, lai nemaisās pa tagadni. Pat pēc tā, ka izdzēsu viņu no feisbuka, viņu tas neattur. Dusmās nolamājos un izteicu visu sāpi Mirjamai, kura mani mierināja ar faktu, ka man tagad ir labāk nekā viņam: man ir kāds, kuru mīlu un kurš mīl mani, bet viņš dzer sestdienas naktīs un domā par mani.

Mana labaakaa dzimshanas dienas daavana ir tas forshais radiijums, kas gulj man blakus un kaut ko klusi miegaa purpina.

Bet vispār mani nomoka neliels uztraukums: nākamnedēļ mani Diseldorfas lidostā sagaidīs drauga vecāki. Viņi pat nezina, kā es izskatos, noteikti domās, ka kaut kāda austrumeiropiete ar olgas akcentu grib nocopēt viņu gudro vācu dēliņu. Šausmas! A ja nu viņi mani dzīvu apēdīs? (nu, tur kā desertu)