Vīrieši ar (pareizi piemeklētām) brillēm man šķiet seksīgi. It sevišķi gaišmataini. Lai gan nē: ņemu vārdus atpakaļ, jo gaišmataini vīrieši man vienmēr patikuši vairāk. Tātad vēlreiz - vīrieši ar (pareizi piemeklētām) brillēm, tas ir, gaišmataini, tumšmataini, bez matiem uz galvas, ar bārdu, ūsām, bet, galvenais, ar (pareizi piemeklētām) brillēm man šķiet seksīgi.

(Tas ir gandrīz tāpat kā manas blondās, modeļveidīgās vācu kolēģes uzskati, ka īstam vīrietim jābūt ar bārdu un nelielu alus vēderiņu, bet tikai nelielu. Tas tāpēc, lai viņš rastu mīļa lāča iespaidu).

Kolēģēm kā sēnēm pēc lietus vai nu grūtniecība vai precības savairojušās, un visas rāda uz mani ar pirkstu "YOU'RE NEXT!!!!666"
Galu galā, lai jau precas - viņām tie vīri/boifrendi ir vismaz divus gadus, bet es rīt uzvlikšu savas augstpapēžu kurpes, kleitu un iešu ar savu lovi vakariņot - vedīs mani uz kaut kādu meksikāņu restorānu - un mums pašiem būs savi svētki.

Izeju ar draugu no viņa rajončika mini-supermārketa, pagrieziens pa kreisi, a tur mums pretī spilgti dzeltenā kreklā un šortos nāk mans bijušais. Neveikls smaids un čau no manis, tas pats un tikpat neveikls no viņa, drauga aši novērstais skatiens kaut kur uz zaļajiem kokiem. Meiteņu fantāziju seriālā "You were wrong and made me strong" (vaiarīkāturbija) viss izskatās daudz krutāk - nu, pilnīgi tur Kannu zelta palmu prasītos. Dzīvē, savukārt, neērtas 10 sekundes.