Bet vispār mani nomoka neliels uztraukums: nākamnedēļ mani Diseldorfas lidostā sagaidīs drauga vecāki. Viņi pat nezina, kā es izskatos, noteikti domās, ka kaut kāda austrumeiropiete ar olgas akcentu grib nocopēt viņu gudro vācu dēliņu. Šausmas! A ja nu viņi mani dzīvu apēdīs? (nu, tur kā desertu)

Pēdējo trīs saulaino dienu iespaidā apjautu, kā man visu šo laiku ir tik neganti pietrūcis. Saules, un tik ļoti, ka no skumjām man raud viss ķermenis. Es nevaru palikt uz šīs salas, jo tā tomēr mani nogalina.

Es te milkija iedvesmota sāku sastādīt episku saundtreku mūsu pasaules bojāejai vairākās kategorijās - tearjerker, panika, episki, ballīte, saldsērīgi utt. Un šitā rakņājoties, uzdūros vienai dziesmai un sapratu - this is it! ŠĪ dziesma.

Skatīt