Gribu palielīties par vienu vakardienas notikumu. Stāvu rindā pie bankomāta, priekšā meitene ņem laukā naudu. Pienāk mana kārta, taču ekrāns uzrāda mirgojošu "Please take your cash". Meitene jautrā prātā aizgāja prom, tā vienkārši atstādama savus 50 eirikus. Tuvākajās desmit sekundēs es viņai dzinos pakaļ ar to nelaimīgo banknoti, un lieki teikt, ka viņas sejā bija miiilzīgs atvieglojums un pateicība(bet manējā prieks un lepnums par paveikto). Kad atgriezos atpakaļ, blakus bankomātam sēdošais īru vecītis man tā arī pajautāja: "Un tu pati negribēji to naudu ņemt?!" Sapratu, ka tobrīd man tāda doma vispār prātā nebija - galvā figurēja, kā panākt meiteni.
Nākamreiz, kad jutīšos sūdīgi un nekam nederīga, varēšu sev atgādināt, ka vismaz esmu godīgs cilvēks un mana karma būs tīra.

1) Ēdiens. Hans down, viņiem ir pasaulē garšīgākais šķiņķis aka jamón. Un ja vēl no rīta iespiestu starp karstu kruasānu un sieru... Aw ma gaad - foodporn at its best. Runners-up: chocolate con churros, sacukuroti mandarīni, ntie sieru paveidi.
2) Parfīmi. Sephorā atradus lieliskus aromātus, kurus nedabūt Dublinā. Pacha Psicodelic un Agua de Loewe Ella.
3) Praktiska angļu valodas nezināšana. Viņu angļu valodas līmenis ir patiešām, patiešām sūdīgs. Tāpēc es biju ārkārtīgi iepriecināta, ka pēc 4 gadu pauzes mana elementārā līmeņa spāņu valoda nekur nebiju pazudusi. Izņemot pagātnes formu.
4) Mamma. Mana mamma ir staigājošā "pērle", t.i., no viņas mutes dažreiz nāk tādas... pērles! Lūk, tas, ko atceros.
-M: O, rekur ir "Staburags coffee"!
-Es: "Staburags"??? KUR??
-M: Nu, rekur! /rāda ar roku
-Es: ...
Tas ir "Starbucks"...

***
(atgriežamies no tūres pa centru.20 m no hosteļa)
-M: Klausies, kur ir tas mūsu hostelis?
-Es: Nu, REKUR! /eye-roll , rāda ar roku
-M: Āā.
-Es: Tu vismaz atceries, kā mūsu hostelis saucas?
-M: Jā, Dulcinea.
-Es: Un uz kuras ielas atrodas mūsu Dulcinea?
-M: .....nezinu.
-Es: Un kas notiks, ja tu pazudīsi? Bez spāņu valodas un nezinot, kur ir hostelis?
-M: ..tad es būšu pazudusi.
-Es: /eye-roll
-M: Man ir vienalga - tu vadā mani pa pilsētu, runā ar visiem, nokārto visu, bet es par to maksāšu, mmkei?

5) Mazie negadījumi, piemēram, kā tika izkausēts fēns, bet tas ir garš stāsts.

Es nokavēju Jaungadu par veselām četrām minūtēm!! Par vēlu iedomājāmies ieslēgt radio, glāzēs joprojām moldāvu mājas vīns, bet Black eyed peas, kā pirmā 2010. gada dziesma pēc Dublinas radio, mums jautri vēstīja, ka šamējiem ir sajūta, ka tā būs laba, laba nakts.
Īrijā pirotehnika ir aizliegta, ziniet. Tāpēc arī pienāca jaunā dekāde tik klusu, bet mani tas nemaz neskumdināja. Man bija bail, ka šogad nebūs tik skaisti, ka jutīšos vientuļa, bet kļūdīties dažreiz ir svētīgi. Tieši pirms Jaungada viss paspēja apsnigt (šī ir auksta ziema Īrijai), un debesis tik, nu tik..!
Kings of Convenience mani maigi iepaijāja, kamēr es staigāju pa savu apsnigušo rajonu melnajās kurpītēs un kājas taisījās atsalt. Pretī skrien laimīgi iereibis poļu pārītis.
Happy New Year! My name is Martynas. (pārsteiguma dēļ, meitenes vārdu, diemžēl, neatcerējos). We're from Poland. Where are you from? Oh, you're from Latvia? Po russki govoriš? S Novim Godom!!!!
Mājās tumšs un kluss, neviena nav, tikai eglīte laistās viena pati un pa logiem ieplūst zila gaisma no pilnmēness. Paķēru kameru, taču nobildēt nekad neizdodas tik labi, kā to redzu. Tā arī neieslēdzot nekur gaismu, uzvārīju tēju un tajās pat kurpītes devos laukā "runāties" ar dabu.
Pienāca ne labāk, ne sliktāk, bet tieši tā, kā tas bija vajadzīgs. Un es kaut kā pilnīgi esmu pārliecināta, ka šis būs mans gads visās nozīmēs.