man šķiet, ka nākamā nedēļa man būs tikpat nemierīga un stresaina kā tā, kas pirmsprombraukšanas.
kā vakar hjū grānta varonis iekš about a boy teica - mana dzīve ir vienībās.
tad lūk, mana arī. lidmašīna - 4 vienības, autobuss - 1/2, vilciens - 2, frizieris - 2, starpvalstu autobuss - 3, notārs - 4, zobārsts - 3, tikšanās ar draugu nr.1 - 3, tikšanās ar radu nr.1 - 2, tikšanās ar draugiem nr.5,8, un 10 - 3 un tā tālāk un tā joprojām.
dažreiz es baidos, ka man atbraucot vai nu negribēsies pamest mājas, vai arī gribēsies, jo tās vairs nebūs manas, un man būs skumji, jo bez mājām vienmēr ir skumji. man liekas, ka mani saprot tikai tie cilvēki, kuri bieži maina savas dzīvesvietas, pilsētas un valstis. jo tad par tavām mājām labākajā gadījumā kļūst lidostas, bet sliktākajā - sajūta, ka tu esi uzgaidāmajā telpā. un tā sajūta nepazūd.