Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

21:16

Kā izgudroja madeiru ? Kautkādi tirgotāji esot veduši vīnu ar kuģiem, bet darījums nav noticis, nācies vest mucas atpakaļ. Ilgi stāvot zem saules, vīns ieguvis pavisam citu kvalitāti. Tirgotāji labi nopelnījuši, pārdodot gardo dzērienu un turpinājuši vadāt mucas ar kuģiem, nogatavinot vīnu. Tad kāds ir izgudrojis, ka mucas var turēt saulē pludmalē, nekur nevadājot. Mūsdienās madeiru iegūst arī ar ekspresmetodi - uzvāra vīnu teju līdz viršanai un pēc pāris dienām "madeira" ir gatava. Savukārt svaigu vīnu iespējams pārdot kā noturētu, pievienojot pulverveida nogatavinātāju. Par alus industriju arī esam dzirdējuši.

Vienu kruķī vīnus, citi - degvielu. Vēl kāds cep keksus ko var glabāt pāris gadus vai jauc siera salātus ar potaša piedevu. Izmanīgākie nekrāmējas ar pulveriem, bet savu pamatskolas izglītību pārdod kā eksperta pieredzi. Vai, neizmainoties sīkumos, bez atlikuma atdod sevi valsts pārvaldes darbam.

Nesen kāds čoms pavēstīja ka vairs negrib liekt muguru onkuļa labā, bet gluži kā bijušais klasesbiedrs, pats izjust mokas, ko sagādā tuarega "dakar edition" gaidīšana, jo tos skrūvējot kopā tikai pēc pasūtījuma. Es sāku domāt - kas tad atšķir tos, kuri uz tuksnesi brauc tērēt naudu no tiem, kuri pat tuksnesī var labi nopelnīt ?

Mana pirmā pieredze ar naudu ir tāda, ka es iemācījos fenderēt mammai kapeiciņas un reizēm rublīšus no maka. Un izdomāt ne pārāk ticamus stāstus, kā esmu ticis pie jaunas pildspalvas vai rotaļlietas. Biznesiņš beidzās ar noslānīšanu. Kas manuprāt ir labāk, nekā 5gadīgs psihoanalīzes kurss ar mērķi noskaidrot fenderes cēloņus.

Nākamais - kopuzņēmums ar klasesbiedru Frenku. Specializācija - sīka fendere pieskolas veikaliņā. Reiz stundas laikā klasē ieradās īsts ments un pasauca laukā skolotāju. Kad jau bijām gatavi pārstāt kontrolēt slēdzējmuskuļa darbību, izrādījās ka tā bija sakritība, vizīte nebija saistīta ar mums. Ar šo gadījumu pietika lai kooperatīvs pašlikvidētos.

Pēc čehu lunaparka apmeklējuma dzīvoklī atklāju spēļu elli - pagalma bērni ripināja bumbas, kuras iekrita numurētos caurumos un dalībnieki saņēma attiecīgi numurētas balvas. Katra bumba maksāja 20 vai 30 kapeikas. Jau vakarā ieradās klientu advokāti un pieprasīja manībeku, jo viņuprāt, budžeta tēriņi neesot saskaņoti visās instancēs.

Mācoties profenē, no Ukrainas atvedu divus koferus ar gorilku, kuru mūsējie pirka kā šņabi, bet jau 2x dārgāk. Ļvovā pie bagāžas glabātuves mani ievēroja stacijas milicis un pēc dokumentu pārbaudes sodīja ar rbļ.20 + pudele šņabja. Lēti atpirkos.

Tomēr jāsecina, ka biznesa ķēriena man nav. Jo tie, kam nav talanta, bet ir vismaz uzcītība, izburas cauri finansiāli veiksmīgu cilvēku biogrāfijām un iedzīvojas, izdodot grāmatas "kā kļūt turīgam".