Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

18:33

Pirms kādas stundas sēdēju ar krūzi tējas, prātoju par dzīvokli pretējā mājā, kura iedzīvotāji šogad uzstājas ar lokālo staromikrorajons. Esmu pieradis, ka uz nakti nav nekādas vajadzības aizvilkt aizkarus, vismaz ziemā, jo pretējā māja ir patālu (priekš pilsētas) un tai ir tikai 5 stāvi. Un tagad mūsu vietējais žanmišelžārs ziņo visai apkārtnei, ka viņa dīve rit mierā, monotonā harmonijā un saskaņā - spriežot pēc ritmiskajiem gaismas zibšņiem. Dīvaini, bet ledi ir tik spoži ka vēlu vakarā mazliet tomēr tiek arī līdz mums, pāri un uz augšu. Ar ledu ienākšanu sadzīvē elektrības rēķins vairs nav izšķirošais šajā jomā. Un tā es visu janvāri šad un tad skatos pāri pagalmam un ērcīgi domāju vai šiem cilvēkiem ir kāda nebūt gaumes izjūta, un par motīviem, kas liek gaismas izkarināt ārpus dzīvokļa. Es saprastu, ja šis altruisms būtu vērsts pret sevi, bet...kāpēc pret pārējo pasauli? Piemēram, es savu 5 nedēļas stāvējušo egli nevicinu pa logu, ahoj, man te ir egle! Nujā, bet tas jau nav nekāds kritērijs. Kādam liekos dīvains es.

Tad roka nesaprotami saļodzījās un tēja izlija pa galdu, ielija klaviatūrā, izlija uz biksēm, uz krekla un uz krēsla. Es ņēmos slaucīt galdu, nikni izmētājot sīkumus, kas tur ir sakrājušies un būtu sen sašķirojami un izmetami, purināju klaviatūru un žāvēju uz radiatora. Kad viss bija galā, pametu skatu pa logu un pamanīju, ka dzīvoklī ieslēgta gaisma un krāsainā purga ir izslēgta. Tad es apsēdos un uzrakstīju šo te.

Ja jums ir krāsainās virtenes vai gaismas vadi gar pakšiem, droši uzrakstiet. Varat nepamatot, bet vienkārši panākt soli uz priekšu. Es zināšu, ka mans viedoklis nav vienīgais pastāvošais, un iespējams, arī ne vienīgais pareizais. Jums būs prieks par to, ka jūsu virtenes ir kļuvušas redzamas tālāk, nekā sniedzas to gaisma. Win-win, kā saka gan skolēni, gan padzīvojušas ekspertes darījumu kostīmos.