![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
22:50
Nopērkot foķegu par XXX latiem, cilvēks dabū līdzi siksnu, kam ir vismaz divējas sekas. Pirmkārt, cilvēks nēsā fotoaparātu pakārtu kaklā, lai izskatītos...kā profiņš? Mūsdienās nedaudzi saprot ka izmēram ir nozīme (t.i. mazāks ir labāks) un tāpēc staipa apkārt spogulenes kaklā. Skolioze progresē, fizioterapeiti berzē ķepas, viss notiek.
Tad vēl viens moments - atdevis lielu naudu, cilvēks izskatās pēc staigājoša reklāmas stenda. Uzraksti KAKOH uz foķega, KANIKON uz siksnas. Paga, es jums naudu, jūs man - foķegu, un savu reklāmu varat paturēt! Nu, vai dodiet izvēli - foķegs ar reklāmu, bet 2x lētāk. A ko, baigi gudrie, poņimaješ. Agrāk bija kā - standarta siksna bija no ādas, vēlāk - no melnas sintētikas ar gumijas pleca balstu. To jau tikai vēlāk iemācījās - drukāt virsū sektas nosaukumu, lai ir ar ko identificēties. Starp citu, senos laikos foķegu nesa siksniņā uz pleca, ja nelietoja, nevis kaklā no kura tas advancēti nokarājas pār alus vēderu. Ja tiešām nav kur likt foķegu (vajag pačurāt, samaksāt utt.), siksnu var pārlikt pāri pretējam plecu, lai slodzi tur nevis kakls, bet plecs - to ir divi, var mainīt. Tikai nemēģiniet uzreiz ar smagiem objektīviem - agri vai vēlu kautkur atsitīsies, bet karājoties no kakla tas notiks vēl ātrāk.
Vecie krabji kuri savulaik ticēja pasaules izmainīšanai un visādās Vudstokās to ir mēģinājuši paveikt, dod priekšroku siksnām ar vairāk vai mazāk psihodēliskiem rakstiem. Man savulaik viena gadījās komplektā un lai arī tajos senajos laikos staigāju zem galda, labprāt nelietoju korporatīvās bantes. Par darbinieku badžiem parunāsim citreiz.