Vispār nesaprotu es medicīnu - no vienas puses, cilvēks ir slims un tam būtu jāēd tā, kā saka dakteris (taisnības labad - dakteris nesaka neko). No otras puses, cilvēki kas ir nupat skatījušies acīs nāvei, ņem iekšā radinieku piegādātu kafiju un žāvētu desu uz baltmaizes ar sviestu. No vienas puses, turpina dzīt sevi kapā, no otras puses, varbūt pazīstams ēdiens rada mazāku stresu nekā slimnīcas racions (noliecu galvu to cilvēku priekšā, kuri slimnīcā beidzot var gardi pieēsties). Ej nu sazini. Dzīvība - tas ir brīnums, kura sīkstums un dzīvotspēja nebeidz mani pārsteigt.