Mēģināsim rast atbildi uz jautājumu - kas notiek tā cilvēka galvā, kurš ir uztaisījis reklāmu "Mans [sirds attēls] veikals, RIMI" ?
Mēģināsim izprast - kāds reklāmu industrijas autodidakts kurpēs ar spiciem purngaliem ir izštukojis, ka nebūtu slikti pārtikas un sīkpreču bodes ideju pacelt līdz tuvinieka vai pat garīga simbola līmenim. Jo kā savādāk mēs izskaidrosim sirds iepīšanu ? Bet alus, kāļi un siļķes nav garīgs simbols. Tās ir ikdienā pirktas preces. Varbūt autodidakts ir mēģinājis risināt pilsētas iedzīvotāja vientulības problēmu, piedāvājot uzticamu draugu bodes veidā, ko ieslēgt savā sirdī ? Tādā gadījumā ir jāizsaka šaubas, vai reklāmas autors emocionālā ziņā ir attīstījies tālāk par koka kluci, kurš arī varētu piedāvāt savas skaidas draudzībai.
Visticamāk, problēma ir tajā apstāklī, ka sētniece bija iznesusi izbērt reklāmām paredzēto kartona kasti un sakritības pēc šī reklāma nonāca nevis kartona kastē zem paskastītēm, bet gan uzbrauca man līdzi uz dzīvokli.