Kamēr galvā krievietes paipalas, atminējos par Guntariņa mazo biznesiņu. Čalis, tātad, vistu cehā sarunājis nelielas olu partijas bez zīmogiem, kuras tiek apvārtītas mēslos (neesmu pat drošs - vistu vai cūku), dekorētas ar kādu salmiņu, ar kādu spalviņu un tad vestas uz kādu no Pierīgas miestiem, kur pircēji, bīstoties no lielveikalu neveselīgās pārtikas, labprāt iegādājas oliņas no zemnieku saimniecības. Izziņas, sertifikāti? Tās jau katrs var dabūt, ja tik maksā - to pircēji labi iegaumējuši un dabas artefaktus uzskata par autentiskāku izcelsmes sertifikātu, ko apstiprina ar maciņiem.