Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

100 vientulības gadus es gribu pārlasīt vēlreiz un oriģinālā. pieļauju, ka tagad es tos sapratīšu pavisam savādāk (kaut arī Kolumbijā neesmu bijis, bet man ir vairāki paziņas kolumbieši, tagad būs cits konteksts šī darba izpratnei).

bet par to liriskumu spried pats: es izredigēju G-Translate tulkojumu, nē, faktiski pārtulkoju no spāņu un angļu GTranslate tulkojumiem, latviešu tulkojumi GTransleitā ir baisi (ko tu par to kā ex-sfēras profesionālis varētu teikt?). oriģinālā, protams, ir skaistāk un liriskāk, bet es jau neesmu dzejnieks...

Reiz tā sagadījās
Ka mana mīļā mani pasauca
Lai paskatītos [uz caurbraucošo] grupu
Kas dziedāja par mīlu

Mani cietušie ļaudis
Aizmirsa par sāpēm
Lai redzētu grupu
Kas dziedāja par mīlu

Naudu skaitošais komersants apstājās,
Ceļu dodošais bākas uzraugs apstājās,
Iemīlējusies meitene pārstāja skaitīt zvaigznes
Lai redzētu, dzirdētu un dotu ceļu grupai
Bēdīgā meitene, kas dzīvoja bez prieka, pasmaidīja
Bēdīgā roze, kas dzīvoja aizvērta, atvērās
Un visi bērni svilpoja,
Lai redzētu grupu
Kas dziedāja par mīlu

Vectētiņš aizmirsa nogurumu un iedomājās
Ka vēl ir gana jauns, lai dejotu uz terases
Neglītā meitene vērās pa logu
Domājot, ka grupa dzied par viņu
Jautrais gājiens izplūda ielās
Parādījās paslēpušais pilnmēness
Visa pilsēta izrotājās
Lai redzētu grupu
Kas dziedāja par mīlu

Bet man par vilšanos
Viss, kas bija tik skaists, beidzās
Un viss nostājās savās vietās
Kad grupa aizbrauca

Un katrs paslēpās savā stūrī
Savā stūrī pilnā sāpju
Kad aizbrauca grupa
Kas dziedāja par mīlu

(Reply to this) (Parent)