Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

17. Apr 2010

22:52

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Vulkāna apturētā lidošana man atgādina bērnību, kad mēdza pazust elektrība. Neviens nezināja, kad tā atkal būs, tādēļ tika aizdedzināta svece, tās gaismā ēsts, iets uz tualeti un viss likās tāds noslēpumaini-nezināms. Kad elektrība atkal parādījās, visi jau bija apraduši ar klusumu un neērtībām un pēc pauzes visi elektriskie kairinājumi bija ar jaunu garšu. Padomā, televizoram var pagriezt kloķīti un redzēt runājošu galvu! Bet skolas bikses ir jāgludina ar gludekli caur mitro marli, nevis jāieliek zem matrača.

ja izvirdums varētu turpināties ierastos divus gadus, rodas virkne jautājumu sakarā ar Rīgas lidostu, tās valdi, nacionālo lidsabiedrību Airbaltic un kas nav mazsvarīgi, pasta sūtījumiem.

(2 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]skuka
Date:17. Aprīlis 2010 - 23:10
(Link)
Atceros, mums bija tāds garš koridors, pilns ar mēteļiem, un bija briesmīgi bail no istabas, kur visi kopā sēdējām pie svecītes, doties vienai uz virtuvi cauri tam koridoram. Vēl bija bail iet garām tumšai istabai, bet visbailīgāk bija to svecīti nopūst, zinot, ka nevarēs jebkurā brīdī ieslēgt lampu. Man vēl tagad ir bail gulēt tumsā, ja nav tieši pa rokai naktslampiņas slēdža.
(Reply to this)
[User Picture]
From:[info]putnupr
Date:17. Aprīlis 2010 - 23:43
(Link)
neatceros, ka jelkad bērnībā būtu raustījusies elektrība, bet 90to sākumā gan brīžiem gadījās.
atceros, ka grasījāmies ar suni kāpt liftā, kad pēkšņi pazuda elektrība uz kādām 3 stundām, toreiz nopriecājos, ka paspējām nepiespiest pogu, citādi būtu palikušas liftā. tas bija kādā 93ajā.
(Reply to this)