21:43
Šodien tramvajā iekāpa džeks ar jaunu, vēl iepakotu laptopa somu. Pēc skata kā tie superhakeri, kas vienā rokā virpina pildspalvu un ar otru iesit paroli kautkādam tur serverim ar Ahūni Svarīgiem Datiem. Tāds svarīgs džeks - jaka ar daudzām kabatām un saulenes a la 70tie, lūk, un saplosa plēvi, izvelk somu un sāk taisīt vaļā visus nodalījumus, kabatas un pārbaudīt kā darbojās rāvējslēdži. Izstiepj somu rokās, pašķoba - sak, vai ģeometrija ir pareiza. Iezvanās telefons, atbild, turot telefonu kā pretendents uz otrā plāna lomu - piespiestu pie auss ar vienu pirkstu. Ņe vopros, apstiprina, abižaješ - tāds lokālais stabilitātes garants ar svarīgu purnu. Vārdu sakot, šis demokrātijas blakusprodukts izkāpa, itkā aizmirstot samočkāto plēvi uz beņķa, nu tur čuvakam polonijs uz molekulām, saprotiet. Vienu mirkli bija impulss pagriezties un ar kāju kārtīgi uzšaut pa dirsu - kad viena kāja uz kāpnēm ir gaisā, stabili norautu zemē uz rilas. Bet es atturējos - daļēji tāpēc ka biežāk esmu runātājs, nevis darītājs un daļēji tāpēc, ka man bija misija. Par trešo iemeslu es te neklāstīšu.
Misija bija - aizkļūt līdz autoostai noteiktā laikā. Lūk, ja RIX kautcik līdzinās lidostai (un salīdzinot ar citu aizņēmumu ņēmējiem - pat ļoti pārliecinoši izskatās), un arī dzelzceļa stacija šķiet, vairs nav tik baisa, tad autoosta ir ŅEČTO. Vienīgais kas tur nav netīrs un šķebinošs ir lielie autobusi. Patiesībā es vēlos teikt ka kļūdos, bet pagaidām grūti atrast iemeslu kāpēc es kļūdos. Nu, kurš man nepiekrīt? Jau tuvojoties autoostai, ir jūtama tāda īpaša Rumānijas atmosfaira, nu tur motoru važoņi ar vēderiem strīpainos kreklos, kas izpūš dūmu mutuļus un vaņģo braucējus. Tālāk jau netīrā platforma ar XIX gs. beigu autobusu sarakstiem, sāja urīna smaka un visās malās smēķējoši cilvēki kuri pilnīgi mierīgi apstājas cieši blakus un pūš dumus tieši sejā. Pūlī redzu - reku ir normāli cilvēki, un reku arī, bet tie ir izšķīdināti platformas īpatnējā vidē. Pati autoostas ēka ir tik maza un neievērojama, ka nespēlē nekādu lomu šajā sajūtu ansamblī. Lielais augstais autobuss un šoferis īstā kreklā šķiet kā glābējeņģelis, kas pietauvojis šķirstu pie nešķīstības pārņemtā krasta. Šoreiz es pat nepieminēšu skumjo iebraukšanas platformu ar kanālmalu, un kur arī visi pūš dūmus tieši virsū, ka viņi dabūtu diferencēto maksu par medicīnu.
No otras puses, ja nu dzīvē šā vai tā, tad te ir gatavs biznesplāns - rātslaukumā ir jāvaņģo turistu grupas un samērīgu samaksu jāved tieši uz autoostu, tirgu un tad uz latgalite.lv - viņi nevarēs justies nesaņēmuši pakalpojumu.
Nu tādi pīrāgi, pēc slimošanas dzīve rādās krāsās, ieraugu nianses, ir interese to ieķēpāt un nākotnē raugos cerīgi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}