Mūžu dzīvo - mūžu mācies. Līdz šim es nezināju, kā garšo uluns, jo aplēju to ar pārāk vēsu ūdeni (kautkur 85-90C). Ir maldīgi domāt, ka labas tējas ir jāaplej tikai ar mērenas temp. ūdeni (nu, tā kā neapsvilināt, nesabojāt garšu). Tas ir spēkā ar baltajām tējām, bet uluns atveras pie temperatūras. Izlasīju, ka audzēšanas reģionos to aplej pat ar verdošu ūdeni. Un te ir nianse - sliktas tējas pie pārāk karsta ūdens vai pārāk ilgas ievilkšanās laika aiziet rūgtumā un zaudē arī to garšu, kas tām bija, bet laba tēja nekļūst rūgta. To var pārvilkt, protams, bet garša ir pavisam savādāka.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |