Personificētie labumi no korporatīvās vides paplašinās uz sabiedrisko sektoru, man šķiet, ar to daudz kas tiek pateikts. Tagad tev ir jābūt deklarētam, bet paga, šodien nekas taču netraucē piedeklarēties, dabūt braukšanas doķus un deklarēties atpakaļ uz Lejasminkāniem, ja tā ir principa lieta. Nākotnē tas varētu mainīties - kad visādi ierēdņi un pat biļešu kontrolieri onlainā redzēs, kur šobrīd ir deklarējies konkrētais cilvēks. Pietiek izmainīt deklarēšanās likumu (šķiet, mainīt to fundamentāli), lai no kontaktinformācijas deklarēšanās kļūtu par piederības zīmi, kuru iegūst vienreiz un uz mūžu, mainot varbūt tikai vienu reizi. Nē, nevajag nevienu turēt saslēgtu, vienkārši vajag iedarboties ar noteiktiem līdzekļiem, ar labumiem un privilēģijām un labais cilvēks dara to, kas viņam sanāk vislabāk - iekārto savu dzīvi tā, lai labāk. Zvēr uzticību stiprākajam, jo tas par viņu gādā labāk un vēl sola sargāt, pretī dodot mazos noslēpumus - par sevi un varbūt, nu ļoti reti, arī par citiem. Tas viss jau ir bijis un būs vēl, un viduslaiki turpinās, gluži kā Strugacku stāstā.
Pirmajiem 1000 cilvēkiem, kuri deklarēsies un pieteiksies rīdzinieka statusa kartei, mērs personīgi dāvinās parfimērijas komplektu "Rīdzinieks" ar odekolonu un krēmu pēc skūšanās. Sievietēm odekolons tiks aizstāts ar pēdu kopšanas līdzekli smaržūdeni "Rīdzinieces noslēpums", pēc uzstājīgiem un daudzskaitlīgiem esošo un potenciālo rīdzinieču mājieniem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |