Pirms diviem gadiem amazonā nopirku bērnu rokas pulksteni (jūs varbūt esat ievērojuši, uz vietas netiek piedāvāts kautkas pa vidu starp ls0.50 štruntiņiem par ls15 un ls500 izstrādājumiem, vai arī man jāsāk apmeklēt lielveikali ar dīvainajiem nosaukumiem) un kopš tā laika reizi pa reizei amazons man sūta klusinātus, neuzbāzīgus piedāvājumus ar arvien citiem pulksteņiem. Viņi tur laikam domā, ka mēs tos ēdam brokastīs. Bet sasprindzināt smadzenes un no pieņēmuma, ka bērnu pulksteni, pilnīgi iespējams, nēsās bērns nevis tēvocis kas to nopircis, izdarīt secinājumus viņi laikam nemāk un tāpēc maļas savā pulksteņu ciklā un nepiedāvā neko citu - ne jau ka es par to būtu ļoti noskumis, bet...zinātnieka cerība uz intelekta pastāvēšanu, kas lēni izplēn.
Saskaņā ar teoriju, ir divu veidu klienti. Pastāstīšu par kādu veidu, kas pārmaiņus pieder jau nosauktajām grupām. Dzīvo, teiksim Mušpunktos, pensionāre, kas ir vīlusies ekonomikā un politikā, toties ir atklājusi tehnoloģiju noderīgumu. Piemēram, internets - tas mājsaimniecībā no lietošanas ir izspiedis avīzes un telefonu kā tālsarunu līdzekli. Tehnoloģiskās eiforijas apstākļos komijiem ir ļoti vienkārši ziņu lasīšanai iepārdot kompi, kas derētu pat iesācējam-java developerim. Ar visu LMT internetu, jā. Un pēc laika Mušpunktu iedzīvotāji attopas, ka viens otru iedrošinot lietot, jo visi lieto, ir attapušies pie sasistas siles un lēna jo lēna interneta. Un tā vietā, lai uzrakstītu LMT individuālo un kolektīvo prasību nodrošināt pakalpojumu atbilstoši līguma nosacījumiem, iedzīvotāji pamazām nospļaujas LMT torņa virzienā, nomaksā līguma laušanas latus un pāriet vietējā kantora paspārnē (neprasiet, kāpēc ne uzreiz - eiforija, laucinieku paļaušanās solījumiem u.c. nemodernas lietas). Vispirms šie klienti nokrita no gaisa, neprasīja nekādu piepūli, bet beigās tie nesagaidīja 4G ieviešanu un aizgāja, galvas kratīdami. Paši muļķi, ja - bet aizgājis klients ir zaudēts klients, kaut arī biznesam reizēm tā ir vienkāršāk.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |