Pastāstiet man par Liepājas kafiju, no kā to gatavo un cik daudz tur ir pievienots kreka. Jo ir virkne cilvēku, kuri disciplinā "šķīstošā kafija" ir gatavi startēt tikai un vienīgi Liepājas celiņā. Nekādi neskafes, jakobsi un pārējie štrunti netiek pieņemti kā derīgi lietošanai, ja nu vienīgi kā pagaidu variants uz pāris dienām, kad atvedīs īsto mantu. Izrādās, ka tagad ražo trīs variācijas, fasētas bundžās ar krāsu kodējumu, tiesa, bāzes versija nezkāpēc ir sarkana, strong ir zila un ekstra - zaļa. Labi, norakstīsim to uz vietējo kolorītu vai tradīcijām, ja gribat; tiešām, kāpēc gan jāuzskata ka sarkana krāsa ir aktīvāka par zaļo. Daudzi cilvēki ārzemēs labprāt saņem paciņā Liepājas šķīstošo vai pērk to leišu veikalos (jo latviešu veikalu ir daudz mazāk), pat ja maksā dārgāk nekā vietējie dženēriķi.
Atceros, ka padlaikos to kafiju tik vienkārši dabūt nevarēja, vajadzēja blatu lai nopirktu pa tiešo no nodaļas vadītājas vai cūkas veiksmi, kad ieejot gastronomā vai drīzāk dzelzceļnieku veikalā, varēja iestāties rindas beigās un izstāvot to likumīgi un bez OBHSS izaicināšanas tikt pie kārotā dzēriena ar bohēmas vai brīvības vai sazinkā cita rūgteno garšu. Un veids arī bija tikai viens, tāpat kā misionāra poza un kafijas dzirnaviņas Straume. Bet ko nu par to, tagad jau cilvēki ir mācīti un zin, ka ne jau naudā vai mantās ir laime, ja, un arī ne seksuālo kontaktu daudzumā, bet gan...nu, kāpēc man tagad vispārināt, maz kas kādam ir svarīgi. Es jau tikai par kafiju sāku prātot, kāds ķīmiskais elements vai psiholoģiskais enkurs liek cilvēkiem izvēlieties vienu noteiktu šķīstošo kafiju starp citām. Esmu pat gatavs aplūkot teoriju, ka tām ir atšķirīgas garšas, bet šo es gribētu atstāt rezervei.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |