Es te prātoju, ka auto pilsētā, ja vien ar to ikdienā nebrauc uz darbu (ārpus RS maršrutiem, grūti sasniedzama vieta un haotiska pārvietošanās pa visu pilsētu ieskaitot nomales), ir vairāk tāds kā ieradums, drošības un neatkarības meklējumi. Kāda jēga tagad pirkt nākamo auto, kas man lielāko daļu laika stāvēs pie mājas pakša un uzkrās vainas, kas rodas no neregulāras braukāšanas? Izmēģināšu kā var iztikt ar sabiedrisko uz darbu, taksi atbraukšanai no vēlajām viesībām un īrētu auto retajām reizem, kad pilnā sastāvā braucam uz laukiem utt. Ja saskaita auto iegādes vērtību un uzturēšanas izmaksas, tad šobrīd šķiet, ka maksāt taksim un izīrētājam nav nemaz tik traki, ja ņem vērā ietaupīto laiku un nervus. Ja kļūdos, vienmēr varu atgriezties pie senču metodēm.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |