Jā, vasara...jā, karsti...tiek izlaisti arvien jauni aifoni, bet paliek jautājums par vērtībam. Piemēram, izlasu par izvēli un vienubrīd liekas - da es jau ko, tikpat kā tīrs un brīvs...aha. Nākamajās divās dienās tā sagadās, ka tramvajā vai veikalā ieraugu sievietes, kuras nu tiešām ir sievietes. Teorētiski dzīvē ir iespējami dažādi rīcības varianti, bet manā gadījumā izvēle ir starp palūrēt un papriecāties par skatu vai nelūrēt un domāt par to, ka dzīve ir skaista. Nu lūk, divu dienu laikā es biju izvēles priekšā. Varu pateikt - abos gadījumos es vienkārši nespēju uzreiz novērst uzmanību un pārslēgties uz kautko nesaistītu. Sākumā pat liekas ka nu viss, esi garām, bet tad īss skatiens, lūk, esmu zaudējis.
Te uzreiz rodas jautājums - kurā brīdī notiek krāpšana? Paskatījies ar interesi - ir vai nav? Pieņemsim, ka nav. Labi, sāc skatīties. Skatīsies, kamēr sāksi fantazēt. Fantazēsi, kamēr salūzīsi. Un viss sākas ar skatīšanos, ko? Tātad krāpšana var sākties jau ar skatīšanos?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |