watt ieraksts par bezbērnu nodokli ir radījis zināmu rezonansi
Komentāros izceļās vārdi "cilvēktiesības", "nedemokrātiski", "pazemošana".
Goda vārds, man nāk vēmiens no šitiem virtuves juristiem, kuri lieto vārdus, kuru jēgu vāji iztēlojas. Tagad katrs puņķis apelē pie cilvēktiesībām, aizmirstot ka dzīve sabiedrībā ir ne tikai tiesības, bet vispirms jau pienākumi. Jā jā, tas pats dienišķais asfalts ir ekstra, pat ja tajā ir pa kādai bedrei. Dabā nav nekāda asfalta (kādu mēs to zinām) - tas ir jāatved, jāuzlej un pirms tam jāsagatavo pamatne. Katrs posms maksā naudu. Tātad, šo te gudrinieku svētas cilvēktiesības ir maksāt nodokļus, lai pašiem būtu asfaltēts ceļš, pa kuru braukt. Un kad viņi būs veci un bez liekas naudas (lielākā daļa būs), tad kādam citam vajadzēs šķirties no naudas, lai cilvēktiesību aktīvistam sociālie darbinieki varētu nomainīt pamperu par valsts naudu. Tāda vienkārša aritmētika.
Par demokrātiju. Alkāns pa diagonāli uz leju, kuram reizi kvartālā paurī izsit korķus, naktī ļoti skaļi klausās mūziku. Viņam skaidroja - kaimiņi grib gulēt, uz ko šis bravurīgi atcirta ka viņam esot tiesības klausīties arī naktī. Demokrātija nenozīmē visatļautību, tāpēc lēmums izskrūvēt viņa dzīvoklim drošinātājus bija daudz demokrātiskāks lēmums nekā samierināšanās. Manuprāt, demokrātijā ne visi lēmumi patīk visiem, no tā nekur neliksies - bet ja nu mēs kopīgi gribam baudīt labumus (ūdens krānā, siltums radiatorā, skolas, slimnīcas, autobuss, telefons - vārdu sakot, teju vai viss, ko ikdienā izmantojam - ir jāsaprot, ka visas šīs pašsaprotamās lietas nerodas no zila gaisa, un viens cilvēks tās nevar ne radīt, ne uzturēt. Tātad, demokrātija ir iespēja kopīgi kautko radīt un kopīgi lietot, pēc samērības principa. Tiklīdz kāds neko nedod un tikai ņem vai lieto, tā demokrātija beidzas un sākas ekspluatācija. Tagad sanāk - mēs negribam bezbērnu nodokli, mēs gribam ekspluatēt ģimenes.
Runājot par pazemošanu, mana kvēlākā fantāzija ir šāda - forumu komentētāji tiek sadzīti lauku saimniecībā, kur tiek nodarbināti vismaz 10 stundas dienā, 7 dienas nedēļā, 4 nedēļas mēnesī. Lopu ganīšana, skābbarības bradāšana, darbs siena pļavā un šķūnī, kilometru garas biešu vagas ir tikai daļa no repertuāra. Jā, es pilnīgi nopietni uzskatu ka darbs padara cilvēku labāku, tam mazāk niez kājstarpe un lieki nevirinās mute (no kuras izejot ķermeņa lielākās netīrības). Ak jā, ne jau tas darbs būtu pazemojums - veids lai ātri un efektīvi izsistu visus tos dīkajā dzīvē apgūtos mēslus, kas tagad šiem cilvēkiem traucē objektīvi palūkoties uz dzīvi.
Varbūt kāds atgādinās, kā sauc šūnas, kas sāk ignorēt organismu un dzīvot pēc saviem, atšķirīgiem noteikumiem? Un kas ar šādu organismu ilgtermiņā notiek?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |