Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - 19. Marts 2010

00:25

Šī ieraksta http://klab.lv/users/dienasgramata/3262567.html sakarā man šķiet, ka tie 40 gadi tuksnesī nebija vienkārši tāpat. Apmirs bijušie tautfrontieši, arī tie kas pirms 20 gadiem teica karstas runas neatkarības deklarēšanas dienās, novecos tie, kas barikāžu laikā bija jauni un Zaķusalā skraidīja gar krastu, klaigājot "lai tik tā amfībija izbrauc krastā!", izaugs tie, kas ir dzimuši jau valstī kurā banānus var nopirkt jebkurā gadalaikā un pamazām, kā duļķains ūdens caur smiltīm, izfiltrēsies tautas apziņa, ētika, apjēga ka apjājot kaimiņu tu uzreiz apjāj arī sevi. Cilvēks, atsevišķi ņemts, ir smilšu graudiņš, un vajag daudz cilvēku, daudz darba, daudz laika lai beigās tur kas sanāktu. Īpaši pēc tik smagas saindēšanās, ar kuru tauta tik ilgi sirga. Ja nav ārkārtēju apstākļu, apziņa mainās ļoti lēni un nesteidzīgi - nav kairinājuma, tātad tiecamies uz miera stāvokli, neko nedarīt, pat domāšana ir traucējoša. Būtu iebrukums, dabas katastrofa - jā, sāktos ļoti strauji procesi, būtu apvienošanās un sevis pārvērtēšana līdzīgi kā 80b/90s.

Kāpēc Vācija un Japāna pēc kara tik strauji atkopās? Skaidrs, ka ēst ļoti gribējās, bet savā ziņā tas bija revanšs - jūs mūs karā uzveicāt, bet mēs vienalga esam cīnītāji un nepadodamies, uzveiksim jūs šādi. Es domāju, tur ir gan šis moments, gan arī kautkāda to reģionu īpatnība, krampis un spēja darīt, kad jādara. Latviešiem arī ir krampis un vēl kāds, bet tie pirms tam ir ilgi jāštaukā. Pirms kautkas labs rodas, pirms var sākt kalt zobenu, ir jāizkausē ļoti daudz rūdas, tas nenotiek uzreiz, temperatūra ir ļoti augsta un beigās tāpat viss nav pirmā šķira. Nebūs tā ka no kosmosa uzspīdēs mums maģiskais stars un visi sliktiņie kļūs par labiņajiem un labiņie kļūs par enģeļiem. Nebūs tā, bet tikai graudiņš pa graudiņam, solis pa solim, un uz izturības robežas, reizēm jau aiz tās. Nesaku, ka tagad ir pacietīgi jāgaida kamēr tur pats viss izkausēsies un mierīgi jāgaida labie laiki, nē, arī vēlētājiem ir jāizmokās, jāmainās, lai vadītājus uzskatītu nevis par lēmējiem, bet tādiem, kas noskaidro vēlētāju viedokli un pēc tā arī vadās. Kamēr nav tādas apziņas - tikmēr būs policejiska valsts, kuras pārvaldei vēlētāji ir nevis graudi, bet kurināmais ar kuru tikt līdz nākamajam termiņam pārvaldē. Akurāt kā kāpņu telpā - ja neviens neiebilst, vienīgais lops čurās liftā, bet tiklīdz katrs tam pateiks ko par to domā, lopam varbūt arī ragi nokritīs, bet ja pārlieku vilcināsies ar nokāpšanu no koka, var nākties kopīgi iespert pa olām.

Nu aptuveni tā es iztēlojos, iespējams, ka kļūdos, bet teorija par laika mašīnu, kad tā pēkšņi no attīstītā sociālisma un uzreiz kapitālismā, un lai vēl viss gludi-mierīgi, nu rādās, ka tā nenotiek.