No tām reklāmām gribās vemt. Nu, piemēram, aktimelizācija - ja jau ķērās vērsim pie ragiem, tad vajadzēja arī pabeigt. Nu tur kariņš ar baisajiem mikrobiem kravas auto lielumā, sākas ar jauniesaucamo kinderu apbruņošanu ar aktimela lāzeriem plus enzē - aktimela pudele pie mugursomas. Pa Aspazijas bulvāri soļo milzīgi mikrobi uz lokanām zirnekļkājām, mielojoties ar netīrīgiem garāmgājiem, un varonīgie bērni mēģina tos izšķaidīt ar aktilāzeriem. Kad pienbaltais stars trāpa monstram starp acīm, iela un māju sienas tiek notraipītas ar violeti-zaļganu žļurgu, pārcērtot taustekļus, tie aiz sevis atstāj lipīgas, asiņainas strutas. Bērnu grupiņa cīnās, bet vienam pēc otra aktimela indikatori nodziest, brīdi mirgojuši ar sarkanu ZERO. Monstri sāk priecīgi virpināt snuķus, šķiežot apkārt savu riebeklību, bet te piesteidzas palīdzība, tiek izkrautas kastes ar brīnumaino vielu, pamīšus rāda kā lāzeri tiek uzlādēti ar aktimeli, bērni smaidot tukšo pudelītes un tad ar kliedzienu "nost ar netīrumiem un slimībām!!!" metas izšķirošajā uzbrukumā. Viss sajaucas ekrānā - bērnu kliedzošās mutes, baktēriju pārpalikumi netīras želejas veidā, konvulsijās dreboši taustekli, monstra acs ar asinsizplūdumu (tuvplāns), un beigās tradicionālais debeszils "visas pasaules māmiņas pārdotu nieri par iespēju dot saviem mīļuļiem aktimelu".
Izskatās, ka digitālais TV ir vienkāršs uzmetiens - TV pakas ir tāds pats stulbums kā CD (protams, runa nav par visiem albumiem) - saņem kāroto kanālu/dziesmu un maksā arī par 80% nevajadzīga produkta. Ja jau digitāli, tad neaprobežoties tikai ar kodēšanu/pārraidi, bet piedāvāt tieši to saturu, ko vēlas pircējs.
Padomju laikos gadījās, ka grāmatas vai šlipses varēja nopirkt tikai komplekta ar kādu citu preci, kuru ilgstoši nevarēja iztirgot. Tagad pēc nostāstiem tirgū gadoties pārdevējas, kas neļauj pircējam pašam ielasīt augļus, lai varētu iesvērt arī bojātos.
Tātad, ja TV kā tāds vispār ir vajadzīgs, es nesaprotu kāpēc saturs ir jātirgo bezjēdzīgu paku fasējumā?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |