Kāds šajnurs afinogenovičs man ir atsūtījis spamu, kas sākas ar "Дoбрoe время сyток!" un turpinās ar "Мы занимаемся mасcовыми pасcылками по электpoнным почтoвым ящикaм".
Interesanti, ka daudzi savoki no postpadomijas ir tā iecienījuši šo sveiciena veidu, kas ir tikpat bezpersonisks kā padomju pelmeņu ēstuves, pirmā maija demonstrācijas un boļševiščkas ražotie chalāti. Tā viens otru uzrunā tie, kuri laulībā kopīgi сожительствуют, nevis кушают bet принимают пищу, un kokvilnu sauc par хабе, savukārt ne jaunu kokvilnu par хабе бэу.
Attiecībā uz pašu vēstījumu tīri vai gribējās atbildēt ar "Дорогой Шайнур, а не посетить ли вам одно из укромных местечек, скрытых волосяным покровом ?". Lieta tāda, ka uz spamu nav jēgas atbildēt, jo to tāpat nelasa. Bet uzrakstīt par pašu faktu var arī citur.
Šodien uzrunāju džeku, kas sēdēja uz ielas pie narvesena. Uz ielas esot nonācis pagājušā rudenī - kredīts, zaudējis darbu TTP, kautkas vēl tur ar draudzeni. Kājas, nedabiski kā bluķi piepampušas kājas, bija iešļūktas kedās ar nomītām kapēm. Bet zem biksēm kājas izrādījās ar strutainām rētām, dažas bija aizmetušās ar dzeltenām krevelēm. Draugam esot bijis tāpat, bet viņš jau miris. Bet seja bija nosvīdusi un pats viņš bija kā drudzī. Vēl džeks stāstīja, ka lielveikali izmet daudz pārtikas, vienīgi cilvēki esot nežēlīgi, īpaši jaunieši. Esot atņēmuši spieķi - tev tas nav vajadzīgs. Kautkur uz galvas uzlējuši cauruļu tīrāmo šķidrumu, labi ka nav ticis acīs. Tagad viņam bija kautkāds ļamīnija slotaskāts pielāgots, vai. Runasveids viņam bija tāds atklāts, kā puišelim.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |