Man te nejauši uzslēdzās eurosport, nu tas ir kautkas. Sanāk, ka vesela industrija ražo superjaudīgus dzinējus, stellē tos iekšā vāģos, laivās un droši vien vēl kautkur un tad tas viss tur riņķo apkārt bojām un tribīnēm, lai publika kuras tipiskais pārstāvis diezvai var pievilkties kautvai 10 reizes, ar satraukumā ierautu vēderu sekotu balagānam, kas vadā pa apli sponsoru reklāmas.
Īpaši nesaprotams moments ir - ja ierindas pilsoni ar nodokļiem un likumdošanu mēģina no v12 un liellitriem pārsēdināt uz motoblokiem "muravej" XXI gs. izpildījumā, tad kāpēc lai turpinātu pastāvēt šie izšķērdības un truluma simboli, piedodiet ja aizskāru kādu kvēlu fanu. Mani ļoti pārliecina observer piemērs ar maratonu, bet tie motori ir abstrakti un vienīgais, ko es tur saskatu, ir publikas vēlmi identificēties ar kautko jaudīgu (Jungs, Hitlers un pārējie saprotoši māj ar galvām). Neesmu nekāds pedagogs, bet ja ar vienu roku aizliedz un ar otru - atļauj, tad pasākumam nav audzinošā efekta - tas par resursu taupīšanu, ekoloģiju un saprātīga patēriņa demagoģiju.
Tagad iešu paskatīties, kas tur par razborkām aiz loga. Viens lēkā pa kapotu, otrs dauza mašīnas durvis, vēl atskan kliedzieni "ej dirst" un killbila soundtreks, klusināti.
Jūrmales pludmales apmeklējums šodienai ir beidzies. Es to varu izdarīt bērna dēļ - ūdens, peldēt mācīšana, kautkā tā. Viss pārējais atgādināja ilgu gaidīšanu stacijā, kur arī mēdz būt karsti, daudz cilvēku un grīda smilšaina :) Bābieši (nu, nav tās sievietes) ģērbtuvē atstājušas tamponus un spārnotos izstrādājumus, vecis pa labi jūrā ieiet ar cigareti rokā un iznāk bez, bet tjotka pa kreisi sīko ved čurināt ūdenī. Naša jurmala, piļaķ.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
