Atcerējos, ka pirms gadiem 30 autobusā skolniekam bija vairākas iekārojamas vietas. Pirmā bija uz pakaļējā sēdekļa, tas bija tāds plats dīvāns pa visu aizmuguri. Visjēdzīgāk bija sēdēt pa vidu vai labajā pusē pie loga. Otrā vieta varētu būt kreisajā pusē virs riteņa - ļoti laba vieta ziemas periodā. Nu un viskrutāk bija stāvēt priekšā, starp durvim un šoferi (ja pilns buss) vai blakus šofera būdai.
Ja kāds atcerās, tad šoferi tolaik staigāja pie farcovščikiem pirktos džinsos un valkāja turpat pirktas saulenes a la Stīvs Vonders. Ātruma pārslēga rokturis bija rotāts ar organiskā stikla bimbuli, kurā iekšā bija sarkana rozīte. Šofera kabīne parasti bija izgreznota ar pilnīgāko kiču - vimpeļi, izgrieztas bildītes no vācu žurnāliem un tad vēl nozīmītes. Dažiem reāliem keksiem pa loga perimetru aiz blīvējuma gumijas bija saspraustas 1kap. monētiņas. Uz priekšējā paneļa pa vidu bija vai nu vāzīte (parasti tukša) vai plastmasas gremlins ar lampiņām acu dobumos, kas pārmaiņus mirkšķināja. Braucot savas 30 minūtes uz skolu vai atpakaļ, vienmēr bija interesanti aplūkot saldās dzīves simbolus rasolā ar sieviešu plikumiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |