20:25
Marie-claire wearing a Mexican Wrestler mask
Originally uploaded by fortinbras
(ir doma)
Noārdīju no cepures priekšas nosaukumu - zin kā, lai arī man samērā vienalga ko par mani domā, tomēr negribās dabūt nomināciju "LV vīrietis ar šausmīgāko cepuri" un ja vēl nopublicē bildi, tad jau vispār. Vienīgais mierinājums, ka par šādu publikāciju es nekad neuzzinātu :)
Paga, vēl man ir cepure aukstākam laikam 8-0 kur tā ir?
Vakar savā darbavietā kādā sen neatvērtā skapī atradu sieviešu laiviņas. Neviens no vīr.dz. kolēģiem neatzinās, bet siev.dz. kolēģes mūsu istabā nestrādā. Acīmredzot, tās tur guļ jau ļoti sen.
Rīts sākās ar zvanu pirms 8iem un turpinājās līdz pusdienlaikam, kad spriedze atslāba. Pēc pusdienām augšā atskanēja gangsta reps vai tamlīdzīgs sūds, uzņēma skaļumu un grasījās turpināties. Vakar sieva jau pieminēja šādus brīnumus. Būdams pacilātā noskaņojumā pēc savas brīnumainās izglābšanās no iespējas turpmākās 36 stundas pavadīt pie monitora, pārlaidu skatienu sīžiem - die krupps (no kurienes man tas ir?), igijs pops un deep purple šodien man likās pārāk parasti un pārāk nevietā. Tā vietā izvēlējos Baha "dorische toccata & fuge, passacaglia", izpilda Karl Richer uz Freiburgas lielajām Silbermaņa ērģelēm, ~52 min.
Te liriska atkāpe - kad es kaimiņu kinderam atgādinu, ka bez viņu izplatījumā ir arī citi cilvēki, mūzika uzvelk arī pašu. Baha mūzika ir cita lieta - laikam jau esmu rakstījis ka Bahs de facto ir metālists, bet muzikāli izglītots; atšķirībā no puņķu maisiem kas iemācījušies sist pa ģitāru un bungām. Tātad, Baha mūzika ir diezgan sarežģīta, tur ir koncepts, tur ir ritms, kāpinājumi un atslābumi.
Parasti gan es uzlieku vienu brīdinājuma dziesmu un kautkā abas puses vienojas par pamiera decibeliem. Šoreiz ziemas brīvdienu spirdzinātais jaunēklis, acīmredzot, izdomāja ka jāmaina noteikumi. Nu ko, es arī turpinu ar teju maks. skaļumu un kas interesanti, varu mierīgi strādāt. Jā, tā ir augstas klases mūzika, nevis kviekšana finiera gičas pavadījumā. Long story short - augšā jau ir klusums, bet noteikumu pārkāpumi ir sodāmi un es turpinu. Ērģeļu skaņa ir kautkas fantastisks, un tie brīži kad tiek ņemti zemie reģistri ir kautkas no debesu sfēras! Uz beigām augšā sākas histērija - zeņķis, skaļi rībinādams, rikšo pa visām istabām un es svētlaimē klabinu taustiņus, ar prāta stūrīti iztēlodamies, ka spiežu ērģeļu reģistrus vai kā tur to visu sauc. Man labpatīk iztēloties, kā jaunais repa cienītājs sitas ar pakaļu pret grīdu, vismaz skaņas paužu brīžos liek domāt tieši par šādu iznākumu. Passcaglia beidzas ar muzikālu konstrukciju, kas atgādina orgasmu kontrastdušā un uz to brīdi arī atskaite ir gatava, es noskurinos, nospiežu pogu un dodos uz pasta nodaļu saņemt savu daļu no change-for-change akcijas (kuru es pieminēju iepriekš).
http://img.artlebedev.ru/kovodstvo/idio
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
