Atriebība esot raksturīga zemiem un vājiem cilvēkiem. Tomēr izmantojot brīdi, kamēr esmu mājās viens pats, augšas kverplim demonstrēju ka viņa "kolbasa" pakļaujas kopējiem fizikas likumiem un izraisa pretdarbību.
upd1: Lai neradītu klaja uzbrukuma iespaidu, tagad uzliku Tuvas šamaņu dziedājumus, nav tik uzkrītoši bet savoka pauri traumē, domāju ka stiprāk par sabatiem. Augšā jau sāk nervozi velties pa grīdu. Nekas, gnīduli, tas tev par tavo dolbano kinozāli !
Man piemīt rakstura īpašība, kas mani pašu besīgi izved - reizem es katastrofāli nespēju formulēt domu. Man ir pilnīgo po, ko par mani domā augšas zeņķis un viņa parenti, es pēc tam jau sev noformulēju ka šamaņi ir saudzīgāki pret kaimiņiem aiz sienas, pret kuriem man nav nekāda naida. A ko darīt - kur mežu cērt, tu skaidas lido. Patiesībā arī tika panākts tas, ko vēlējos - sranajai kinozālei augšā iebubinoties skaļāk, es pagriezu skaļāk savu nožēlojamo mūzikas kastīti, kura neskatotos uz visu, spēj iekustināt 40gadīgos paneļus un panākt adekvātu atbildes reakciju.
Pēc tam, locot iekšā vakardienas plova un kjanti pārpalikumus, ar bijušā psihologa skatījumu novērtēju situāciju - galvenais ir panākts - izveidots noturīgs psiholoģiskais enkurs un tas ir ļoti labi. Galvenais - tāpat kā Pavlovam ir jābūt pacietīgam un konsekventam - kinozālei ieskanoties skaļāk par nosacīto diskomforta līmeni man ir jāslēdz iekšā konkrētā Black Sabbath dziesma un panākot līdzsvaru skanējumā, jāpāriet uz šamaņiem, kuri tiek pieklusināti, līdzko zellis vēl vairāk pieklusina savu šarmanku. Starp citu, ēst plovu ar pirkstiem, paviļājot kumosus smalki sagrieztos zaļumos ir daudz patīkamāk, nekā ķeksēt ar karoti - dakšu es nemaz nepieminu. Un pirms paņemt glāzi, noslaucīt taukainos pirkstus bārdā līdz saules pinumam kā baķuškam. Nu labi, par pēdējo es muldos.
Ejot ar tukšu vīna pudeli līdz stikla konteineram un pēc tam uz veikalu, izdomāju sižetu mazbudžeta filmai, kurā viens nāk ārā pa durvīm ar tukšu vīna pudeli un tieši zem apgaismes staba, kura spuldze raustās kā stroboskops, aiziet ciet un tas pats notiek ar otru, kas nāk no veikala ar kefīra pudeli (pilnu). Tad spuldze dara savu darbu ar divām pensionārēm, kas atgriežas no suņu audzētāju kluba sapulces; mākleri kurš ir apjājis atraitni un nospriež ka viņu ir piemeklējušas Dieva dusmas; vidusskolnieku ar padružku stilīgā ziemas jakā līdz nabai un bariņu citu personāžu.
Tad es atgriežos mājās un uztaisu katlu dzērveņu morsa, jo sievai, šķiet, ir strutainā angīna ar augstu temperatūru un beigu beigās ēdu saldējumu no garena trauka, uz kāda pirms gadiem 30 bija ierasts servēt siļķi ar sīpoliņu. Šonakt es neredzēšu sapni, kurā es mēģinu saprast, kā beigusies izsole, lai arī tā sajūta rīta pussnaudā man tīri labi patīk, kad var sajust gan to, ka esmu zaudējis, gan to, ka esmu vienīgais solītājs, sajust pilnīgi reāli un ka var zibenīgi pārvietoties no vienas sajūtas pie otras, paliekot neitrālam.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |