Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - 25. Marts 2007

25. Mar 2007

12:12 - plakāta ideja

Balstoties uz "Visu zemju proletārieši, apvienojoties", tiek veidots laika garam atbilstošais "Visu zemju patērētāji, apvienojieties". Priekšplānā ģimene - smaidoši vīrietis un sieviete, tiem priekšā - 2 bērni. Puisēns izstieptā rokā tur lidojošu legomonstru, meitene - lelli ar blondiem matiem un rozā zābaciņiem uz biezas caurspīdīgas zoles. Vīrietim ausīs miniatūri skaļruņi, kas savienoti ar atskaņojošo mūzikas iekārtu kaklā. Sievietei rokā mobilais telefons ar iebūvētu fotokameru, kas vērsta virzienā uz sevi.

Kreisajā pusē redzama savrupmājas aprises, kuras mauriņā kūp grila panna, labajā pusē - ozolu birzs blakus smilšakmens iezim, palmas tropiskā pludmalē un slēpošanas kūrorts. Virs ģimenes dibenplānā karājas pārpilnības rags a la PSRS, no kura birst jauni ģimenes auto, sadzīves tehnika un apģērbi ar uzrakstiem (nesalasāmi).

Vizuālais risinājums paredz spilgtas, piesātinātas krāsas, vienkāršu fontu galvenajam uzrakstam.

Maketētāja prikols - netālu no bērniem zemē guļ teddy bear lācis ar norautu ķepu, ne pārāk labi saskatāms pavirši aplūkojot plakātu.

(6 raksta | ir doma)

15:59 - bija tāds gadījums

Brauciena pēdējā dienā mūs veda pusdienās uz smalku restorānu. Restorāns bija viesnīcā, viesnīca - ezera vidū. Nokļūt tur no pilsētas var itin vienkārši - ar laivu. Nav jēgas neko īpaši aprakstīt, tikai pieminēšu marmora tualeti ar triju veidu dvieļiem un ausu tīrāmajiem kociņiem. Un to, ka tā bija vienīgā vieta, kur vispār dabūju īstu pupiņu kafiju. Nu, pietiek, paši visu redzēsiet. Gribēju pastāstīt lūk, ko - pēc pusdienošanas sakāpām laivā, lai dotos uz lidostu. Iekāpa vēl divi - viens runāja pa telefonu, otrs stiepa koferi un somu. Kad laiva jau bija ceļā, runātājs kautko vaicāja nesējam un izstiepa roku. Nesējs kautko atbildēja un tajā pat mirklī atskanēja sulīga skaņa - runātājs ar to pašu telefonu, kuru turēja rokā, iebelza otram pa pauri. Nesējs vainīgi nodūra galvu, runātājs telefonā kautko ieburkšķēja un tad pārtrauca sarunu. Mēs blenzām kautkur pils virzienā, itkā nekas nebija noticis, bet laivas vadītājs mierīgi turpināja ceļu.

Morāle:
1. Nav ko aizmirst lietas viesnīcā, ja tev maksā par to, ka tu tās neizmirstu
2. Nemēri citus pēc sevis aka nelien svešā pirtī ar savu veņiku

(ir doma)
Previous day (Calendar) Next day